Krustvārdu mīkla

Apzinot saknes, dzimtas mantojumu un tradīciju, atkal atklāju un atcerējos, ka manai ģimenei izsenis ir piederējis autentisks mādžonga (nav līdzīgs Džumandži ;)) komplekts. Stāsta, ka to manai vecmāmiņai 2. pasaules kara laikā esot uzdāvinājis PSRS vēstnieks Ķīnā, jo īrējis istabiņu mūsu mājās.
Pagrabinoties pa apziņas kambariem, man pat ir izdevies atcerēties kā to spēlēja; dažas demo partijas es pēdējos vakarus dažu pāri palikušo radu lokā esmu izspēlējusi.
Ideja ir tāda, ka pilnvērtīgai Spēlei vajadzīgi 4 spēlētāji, bet dzīvi palikušie radinieki, kas Spēli atceras un ciena, ir tieši 2, ieskaitot mani.
Saskaņā ar bērnībā dzirdētajām leģendām, mādžongs Ķīnā dauzkārtēji esot bijis aizliegts, dēļ milzīgā addiktu skaita, kas to spēlējot ieiet tādā azartā, ka aizmirst par visu uz pasaules un dzīvo tikai Spēlei.

Tad nu tā.
Spēles noteikumi ir diezgan kompleksi, tiem eksistē neskaitāmi lokāli varianti un versijas.
Šķiet, ka mūsējā ir visvairāk līdzīga Singapūriešu variantam.

Labprāt atjaunotu regulāras spēlēšanas tradīcijas, tikai nepieciešami vēl 2 spēlētāji, kas mīl kombinatoriku un spēles vispār.
Ja kādu cibiņu interesē iepazīties ar šo atrakciju un pavadīt kādu vakaru pie mādžonga galda, ar prieku gaidīšu.
Komentāros, vai uz meilu. Norises vieta - Riga, centr.