![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Es biju Inešos, Piebalgā, Gulbenē, Balvos, Gaigalavā, Lubānas mitrājā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Rīgā, Jaunmārupē un Vakarbuļļos. Un Rīgā.
Es nekad nebiju bijusi Latgalē, par ko man bija nepadarīta darba sajūta (jo pa pilnam esmu bijusi vietās kā piem. Biloxi, Supai, Kapricay, Mexican Hat, Second Mesa, Llangollen, Krk, Karlovij Var, Murano un Zvejniekos-Grāmatniekos un Bilbao un Key Largo un Shefehezgevahren un Ginnosaar un Damascus un Kondapoga un Mcheta).
Vislabāk no visa man patika Rēzeknes staķikā poliču apsveicināšanās: 'Vasals!'
Otrajā vietā Lubānas mitrāja izmērs. Tas jau kā jūra liels, negaidīju.
Trešajā vietā ierindojas atklājums, ka, ja nepieciešams, es varu pacelt 2005. gada Škodu Oktāviju (1449 kg) tieši tik milimetrus (5? 7?), lai varētu izvilkt zem tās iestrēgušu un smiltīs nogrimušu domkratu.
Ceturtajā vietā nokļuvusi intuitiveness: ja ar 3 mēģinājumiem 30 minūtes ir empīriski pierādīts, ka Oktāviju nevar pacelt ar domkratu uz irdenās ceļa nomales, tad pārejot pāri ceļam, pēc 2.4 sekundēm tiek atrasta priedes baļķa nozāģēta ripa 10cm biezumā, kas gandrīz lieliski noderēja par atbalstu.
Piektajā pozīcijā lepni greznojas 'Četru baltu kreklu' vasaras gastroļi Rēzeknes estrādē.
Sestie - kādu kāzu viesi Gulbenes kafejnīcā 'Pie kamīna'.
Septītā ir Žanna Aguzarova ar dziesmu 'Industrija'!
Astoņi ir nepubliskojams;
un !
Deviņi - Vakarbuļļi, mon amour. Kad es nekur nekur neesmu atrodama, tad zinait - tur, kur baltās labā krasta navigācijas zīmes, Lielupes ieteka jūrā - tur es sēdu smiltīs un vēroju kā Optimisti un Pesimisti (svītrots!) Kadeti ņudzinas iekšā pa Lielupi uz jahtkluba pusi. Tā ja.
Es nekad nebiju bijusi Latgalē, par ko man bija nepadarīta darba sajūta (jo pa pilnam esmu bijusi vietās kā piem. Biloxi, Supai, Kapricay, Mexican Hat, Second Mesa, Llangollen, Krk, Karlovij Var, Murano un Zvejniekos-Grāmatniekos un Bilbao un Key Largo un Shefehezgevahren un Ginnosaar un Damascus un Kondapoga un Mcheta).
Vislabāk no visa man patika Rēzeknes staķikā poliču apsveicināšanās: 'Vasals!'
Otrajā vietā Lubānas mitrāja izmērs. Tas jau kā jūra liels, negaidīju.
Trešajā vietā ierindojas atklājums, ka, ja nepieciešams, es varu pacelt 2005. gada Škodu Oktāviju (1449 kg) tieši tik milimetrus (5? 7?), lai varētu izvilkt zem tās iestrēgušu un smiltīs nogrimušu domkratu.
Ceturtajā vietā nokļuvusi intuitiveness: ja ar 3 mēģinājumiem 30 minūtes ir empīriski pierādīts, ka Oktāviju nevar pacelt ar domkratu uz irdenās ceļa nomales, tad pārejot pāri ceļam, pēc 2.4 sekundēm tiek atrasta priedes baļķa nozāģēta ripa 10cm biezumā, kas gandrīz lieliski noderēja par atbalstu.
Piektajā pozīcijā lepni greznojas 'Četru baltu kreklu' vasaras gastroļi Rēzeknes estrādē.
Sestie - kādu kāzu viesi Gulbenes kafejnīcā 'Pie kamīna'.
Septītā ir Žanna Aguzarova ar dziesmu 'Industrija'!
Astoņi ir nepubliskojams;
un !
Deviņi - Vakarbuļļi, mon amour. Kad es nekur nekur neesmu atrodama, tad zinait - tur, kur baltās labā krasta navigācijas zīmes, Lielupes ieteka jūrā - tur es sēdu smiltīs un vēroju kā Optimisti un Pesimisti (svītrots!) Kadeti ņudzinas iekšā pa Lielupi uz jahtkluba pusi. Tā ja.
man ir līdz aknām sajūta, ka man pašai nesaprotamu iemeslu dēļ citi saka: 'Tu esi par .. '.
Da tufta tas viss ir. esmu tāds pats čaiņiks kā visi.
Kaut kas man acīs tāds, kas visus tur pa gabalu - pat tad, kad es maksimāli koncentrējos nejokot savā parastajā manierē, kad esmu pilnīgi optimistiska, pozitīva un kontaktēties-orientēta, pretim nākošs bērns uz ielas no mana skatiena ķeras pie sirds - vot tad man dūša aptek.