![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man ir 2 idejas, kā F. Svārstu varēja padarīt bagātāku, i.e. pilnīgot sviesta izplatības vietu, leģendu un sektantisma sarakstiņu.
1) Viens no vājākajiem posmiem romānā ir paulikāņu meklējumi, manuprāt. Sākotnēji ir darba versija par Balkānu valstu templeišiem, tad – Krievija. Pilnīgi nesaprotami, kā netika ienācis prātā stāstā iesaistīt hazārus, kuru vēsture pati par sevi ir mīklaina un kalpojusi par iedvesmu citam diezgan šizoidālam (un man bezgala mīļam) darbam ‘Liber cosri’, proti, Hazāru vārdnīca. Kad tā apdomā – tur tak ir visi priekšnosacījumi – pilnīgais sviests galvās, sapņu dziednīcas, Princese Ateha, kurai akli kalpi uz nakti uzzīmē uz plakstiņiem Aizliegto Alfabētu, kuru, uzskatot veselām acīm, tiek laupīta redze, nesaprotamā hazāru polemika ar mērķi it kā sekot vienai konkrētai izraudzītai reliģijai, kas nebūs hazāru sapņu misticisms... Un lūdz neteikt man, ka hazāri bija in operation stipri pirms templiešiem, un ka tie izzuda/pazuda ap 969. a.d. Manuprāt, tas nozīmē tikai to, ka viņiem pirmajiem bija zināms Plāns, kas gan cits ir Aizliegtais Alfabēts? Turklāt, Aljē un čomi zina sacīt, ka tikai aprobežotie iedomājas laiku lineāru esam (un arī, ka mirstība ir tikai nepareizas audzināšanas sekas)!
Paulikāņi noteikti ir hazāru pēcteči, whichever tie būtu: aškenāzi, fedajēni vai ummajādi.
2) Neskaidrā un vāji dokumentētā ziemeļu misticisma – rūnu, ģermāņu-teitoņu līnija, kur, nedaudz paturpinot līniju ziemeļaustrumu virzienā, vajadzētu atdurties Pokaiņos. Enerģētiskie akmeņi, kosmiskā starojuma dziedniecības kūres, radiomatricas, plazmoīdi, torsionu lauki.. tur līdz telūrisko strāvu krustpunktiem ir viens rokas stiepiens! :) Kā teicis nu jau nelaiķis, viedais RTU mācībspēks un dziednieks I. Vīks: “Enerģētiskais aplis ap Pokaiņiem (..) šķiet milzīgs. Garīgi tas saturēja kopā Eiropu: no Grieķijas līdz Skandināvijai, no Spānijas līdz Urāliem”. Redzat nu paši. Likumsakarīgi, ka mūsu svētvietai arī jābūt pieminētai šeit. Un bez argumentiem vai pierādījumiem. Tā vienkārši ir!
1) Viens no vājākajiem posmiem romānā ir paulikāņu meklējumi, manuprāt. Sākotnēji ir darba versija par Balkānu valstu templeišiem, tad – Krievija. Pilnīgi nesaprotami, kā netika ienācis prātā stāstā iesaistīt hazārus, kuru vēsture pati par sevi ir mīklaina un kalpojusi par iedvesmu citam diezgan šizoidālam (un man bezgala mīļam) darbam ‘Liber cosri’, proti, Hazāru vārdnīca. Kad tā apdomā – tur tak ir visi priekšnosacījumi – pilnīgais sviests galvās, sapņu dziednīcas, Princese Ateha, kurai akli kalpi uz nakti uzzīmē uz plakstiņiem Aizliegto Alfabētu, kuru, uzskatot veselām acīm, tiek laupīta redze, nesaprotamā hazāru polemika ar mērķi it kā sekot vienai konkrētai izraudzītai reliģijai, kas nebūs hazāru sapņu misticisms... Un lūdz neteikt man, ka hazāri bija in operation stipri pirms templiešiem, un ka tie izzuda/pazuda ap 969. a.d. Manuprāt, tas nozīmē tikai to, ka viņiem pirmajiem bija zināms Plāns, kas gan cits ir Aizliegtais Alfabēts? Turklāt, Aljē un čomi zina sacīt, ka tikai aprobežotie iedomājas laiku lineāru esam (un arī, ka mirstība ir tikai nepareizas audzināšanas sekas)!
Paulikāņi noteikti ir hazāru pēcteči, whichever tie būtu: aškenāzi, fedajēni vai ummajādi.
2) Neskaidrā un vāji dokumentētā ziemeļu misticisma – rūnu, ģermāņu-teitoņu līnija, kur, nedaudz paturpinot līniju ziemeļaustrumu virzienā, vajadzētu atdurties Pokaiņos. Enerģētiskie akmeņi, kosmiskā starojuma dziedniecības kūres, radiomatricas, plazmoīdi, torsionu lauki.. tur līdz telūrisko strāvu krustpunktiem ir viens rokas stiepiens! :) Kā teicis nu jau nelaiķis, viedais RTU mācībspēks un dziednieks I. Vīks: “Enerģētiskais aplis ap Pokaiņiem (..) šķiet milzīgs. Garīgi tas saturēja kopā Eiropu: no Grieķijas līdz Skandināvijai, no Spānijas līdz Urāliem”. Redzat nu paši. Likumsakarīgi, ka mūsu svētvietai arī jābūt pieminētai šeit. Un bez argumentiem vai pierādījumiem. Tā vienkārši ir!