Krustvārdu mīkla

Attn, tālākis teksts būs interesants tikai iniciētajiem vai spiristiķiem. Tas nav teaseris, teksts ir garš un, iespējams, ļoti garlaicīgs tiem, kas neaizraujas ar F.Svārsta mīlēšanu dziļās detaļās.
Izsenis bija gribējies izstaigāt Kasaubona maršrutu pēc iznākšanas no pazemes katakombām no St. Martin des Champs (St-M-d-Ch), kur spiristiķi pakāra Belbo svārstā. Fuko svārsts gan sākas, gan beidzas (gandrīz vai tā) ar epizodēm no Conservatoire des Arts et Metiers, uzreiz jāsaka, ka man radās daži sarežģījumi pilnīgi precīzi rekonstruēt visu notikumu gaitu pirms es visu questu izgāju pati, jo negribēju izskatīties idiotiski, staigājot ar šīs grāmatas latvisko izdevumu (838 lpp., svars ap 1kg) rokā pa muzeju.
Savukārt, pēc tam ir skaidrs, ka kopš romāna uzrakstīšanas līdz mūsdienām šis tas ir mainījies.
Pirmkārt, ekspozīcijas apskati nav iespējams sākt no St-M-d-Ch, mūsdienās tā sākas no 2. stāva (un tā arī, manuprāt, labāk).
Otrkārt, slavenajā zālē ar stikla priekšmetiem vairs nav periskopa, nav un viss. Optiskās šķiedras lauvas cīņa ar čūsku ir, visas aprakstītās vāzes – ir, bet periskopa - nav. Iespējams, interesentu tajā slēpties ir bijis tik daudz, ka nācies aizvākt.
Treškārt, Gramma statuja (no kuras pamatnes visa nešķīstība rāpās laukā) arī nav identificējama. Brīvības statuja, no kuras postamenta tukšā vidus K. vēroja rituālus un eksekūciju gan ir savā vietā, bet manuprāt, absolūti nav piemērota kā slēptuve. Vairākās vietās St-M-d-Ch grīdās ir lūkas, to varu apliecināt. Biju nīkule un neļāvu savam pastaigas sabiedrotajam mēģināt vienu no tām atvērt :)

Interesentiem – darbība norisinās Parīzes 3. arrondissementā, Le Marais (Creation: in the 12th century, the Knights Templar cleared the marshlands to the north of Philippe Auguste's enclosure, haha, citāts no Wiki). Tad nu devos ārā uz ielas, izdiņģēju stundu brīvā laika, lai veiktu savādo pastaigu (gāza lietus aumaļām). Vēl godīgi jāpasaka, ka man ir visai vāja izpratne par franču valodu un vēstures mīlestība nav bijusi attīstīta līmenī.
Kā jau teicu, pazemē neielīdu un tamdēļ man bija sarežģīti identificēt bāru, no kura K. iznāca uz rue St. Martin un ieraudzīja Senmartēna vārtu gaismas. Īsāk sakot, es vienkārši gāju uz Sēnas pusi pa St. Martin uz leju. St.Nicholas-des-Champs ir savā vietā, grāmatveikals arī, tas vairs nesaucas Editions Rosicruciennes. Tagad tas vienkārši saucas Ezotēriskā grāmatnīca, piedāvājumā gan apmēram tas pats, kas toreiz. Tālāk krustojums ar rue aux Ours, atkal grāmatnīcas, šoreiz man šķiet būtiski fiksēt ka viena no tām ir apvienota ar nesaprotamus galamērķus piedāvājošu lidojumu kompāniju La Rose. Dažas grāmatnīcas, sekojot mūsdienu mistiķu novitātēm koncentrējas uz literatūru par pokemonu leģendām, utt. Nedaudz bija bažas kā es identificēšu Bobūra centra fasādi, kas atstājusi tik dziļu iespaidu uz K., taču te nu man nākas skaļi smieties par sevi, kad salīmēju kopā ielas Beauborg transkripciju un faktu, ka tajā laukumā atrodas Pompidū centrs. Nākamais atskaites punkts ir Saint-Merri baznīca. Sakarā ar to, ka romānā nav paskaidrots kā tieši K. tai tuvojas, nākas improvizēt. Apeju tai apkārt (Cloitre-st-Merri->R.des-Juges-Consuls->R-de-la-Verrerie), bet tā kā grāmatā minēta ielu sekvence – tā to nav iespējams izdarīt. Cits sarežģījums ir tāds, ka vai nu man nav pietiekamu zināšanu par to kā izskatās Bafomeds, vai arī es necērtu, kas ir fasāde, bet manuprāt, tajā nav aprakstīto elementu – neviena. Tiesa gan, no visām pusēm zem jumta jomas ir redzami dažādu nešķīstu dzīvnieku akmens figūras, neņemos minēt, kas tieši maskējas zem tiem. Nespēju no šejienes arī saskatīt Tour St. Jacques – jo to nevar izdarīt. Tādam mērķim nākas paiet uz leju pa rue st. Bon un pagriezties pa labi uz rue des Lombards un tad līdz alķīmiķa Nikolā Flamela vārdā nosauktajai ielai (šī ir atkāpe no oriģināla). Kad esat atpakaļ uz r. des Lombards, jāiet pa to taisni, līdz rue du Temple. Pa ceļam manu uzmanību saista veikals Hexagon, zem šiem burtiem apakšā var salasīt vecus burtus ‘Polaris’ akurāt tādā pat fontā. Cenšos būt vērīga, bet minimāli sektantiska, zin. Drausmīgi bēdājos, ka nācās fotoaparātu atstāt otrās rokās un man nav ne telefona, ne diktafona, nekā.
Taču šķiet, nav būtiskas nozīmes aprakstīt katru ieliņu un krustojumu, vai katru fasādi iztirzāt detaļās. Es neesmu pirmā, protams, kas būtu sirgusi ar šādu ideju, bet citu atsauču vismaz ar manām googlēšanas iemaņām, manuprāt, nav. Jāsaka, ka es biju nedaudz savādāk izpratusi instrukcijas un mans maršruts nedaudz atšķīrās no te uzzīmētā. Kopš romāna publicēšanas 1984. gadā un saitā redzamajām bildēm, mūsdienās tur viss ir nedaudz savādāks, arī. Nozīmīgi šķiet minēt to, ko, manuprāt, itin labi būtu varēts izmantot romānā totālākas viņi-var-visu ainavas uzburšanai, bet kas nav izdarīts. 1) Ja sāk ceļu pa rue du Temple jau no Rambuteau, tad kreisajā pusē itin drīz atklājas Musée d'Art et d'Histoire du Judaïsme – kā kautko šitik zīmīgu neizmantot jūdu-masonu sazvērestības ilustrācjai?
2) Viena no maršruta cilpām pilnībā apkļauj Archives Nationales – nu! Vēsturiskā tempļa rajonā, tātad, kāds jau gadsimtiem krāj visas zinības un faktus, sistematizē un pēta. Cik zīmīgi. Tā kā paša Tempļa vairs nav (see why), balsoju, ka milzīgais kvartāls, uz kura Archives atrodas, noteikti balstās uz vecā Tempļa aprisēm (un nevis Temple metro stacija), kur pazemē atrodas ieeja Agarthā
3) Vēl, pretim mājai, kurā esot dzīvojis jau minētais Nikolā Flamels (rue Montmorency, 20m no krustojuma ar rue du Temple), akurāt ir milzīgi zīmīgi vārti, kuri ir vislaik ciet un necaurredzami, tak rodas iespaids, ka tie vārti ved nekur, proti, apmēram 10m aiz tiem redzama citas mājas aizmugures fasāde. Kamdēļ 5x10m laukumiņam tāaadi vārti?
4) 3 zīmīgas maršrutam tuvumā esošas katedrāles nav pieminētas pat ne ar pušplēstu vārdu: Cathedrale St Croix, L.P. L’Abbe Gregoire un St-Denys du St-Sacrement
5) ņeuvjazočka man ir ar St-Martin-des-Champs katedrāli, ka manuprāt, pointo uz divām vietām: viena ir kā sākums/piedeva pie Conservatoire (kur karājas svārsts), bet vēl ar šādu pašu nosaukumu ir baznīca tai pašā Le Marais rajonā, uz rue Albert Thomas. Eksistē vēl viena cita templiešu būvēta katedrāle (nav ne jausmas kur Francijā, iespējams, ka miestā, kuru arī tā sauc) ar tādu pašu nosaukumu: visu šo derēja apspēlēt un pasniegt mērcēs – kam izdevīgi, ka šāds juceklis. La Place des Vosgues kautkā pilnīgi neiederas kontekstā šeit, izskatās totāli out of time and reason.

Kopumā varētu sacīt, ka le Marais ir perfekts rajons, kur izklaidēties, ja ir prātā bibliogrāfiskas blēņas, taču vienmēr der paturēt prātā, ka ir tikai tas, kam tu tici.
Ja kādam ir vēlme pēc kartītes ar sudraba līniju, let me know.