![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Plastmasas dakšiņa ar uzdurtu zemeni pastiepās manā virzienā, tobrīd galvā koda odi, bet tas kaut kā šķita pilnīgi mazsvarīgi pret mirkļa nozīmību. Bija skaidrs, ka tūliņ Daugava pārraus Pļaviņu HES aizsprostu un atklāsies Staburags. Sirds palēcās, tad nolikvidējās mirkļa pārsteigums; galvā eksplodēja burka ar aveņu ievārījumu.
Parkinsons atkāpās – kapitulēja. Dūmoja ugunskurs un uz mirkli viss bija pilnīgi skaidrs, lai arī pa rokām šķietami rāpoja sešpadsmit miljoni skudru. Nervu gali nostiepās kā Head SonicPro Control strings, tad otras rokas pāris milisekundēs tos izgludināja un atlaida vaļīgus.
Uznāca nakts, un tās aizsegā varēja darīt visu, kas ienāk prātā, līdz pirmais saulesstars pieķer naktstauriņu kā kad pienaglotu ar dakšu pie galda.
Vēlāk es sēdēju uz trepēm kāda guļamvagona piekājē un varēju arī nomirt, jo es biju uzšķērdusi Parīzi.
Kad nu es nenomiru, tapu bargi sodīta, jo par Parīzes nozagšanu un uzšķēršanu pienākas bargs sods: nokutināšana līdz nāvei, ko var pārsūdzēt zemākās instancēs, iegūstot iespēju pārdot dvēseli uz Otru Pusi. Es tā arī izdarīju, jo man kut paduses tik baisi, ka tiklīdz kāds uz tām paskatās - jau esu pagalam. Kopš tiem laikiem man ir pagriezuši pulksteni atpakaļ, bet arī ielējuši ausī piķi, lai es nedzirdu pareizi saldmēļu dungošanu.
Tā nu es puskurla staigāju vēl šobaltdien, štukodama kur pa lēto grābt indulgenci, kas mācētu izšķīdināt piķi un minimizēt risku, ka kreisā plauša piepildās ar darvu. Arī. Vēl neesmu uzgājusi kontaktu, tak stāsta, ka aiz trejdeviņām jūrām dzīvo par visiem gudrākais Kolimērs, kam kopā ar Avariānu pieder SIA 'Kolimērs un Avariāns', kurai ir neapmaksāts pamatkapitāls 4 dvēseļu apjomā, bet saskaņā ar tās statūtiem nodarbojas ar antidarvēšanas pakalpojumu. Ja jūs uzzinat adresi pirmie, lūdzu pakliedziet man kautkur. Kā jau teicu, dzirdu slikti, tāpēc sauciet, sauciet, līdz es sadzirdu. Būšu neizmērojami pateicīga.
Parkinsons atkāpās – kapitulēja. Dūmoja ugunskurs un uz mirkli viss bija pilnīgi skaidrs, lai arī pa rokām šķietami rāpoja sešpadsmit miljoni skudru. Nervu gali nostiepās kā Head SonicPro Control strings, tad otras rokas pāris milisekundēs tos izgludināja un atlaida vaļīgus.
Uznāca nakts, un tās aizsegā varēja darīt visu, kas ienāk prātā, līdz pirmais saulesstars pieķer naktstauriņu kā kad pienaglotu ar dakšu pie galda.
Vēlāk es sēdēju uz trepēm kāda guļamvagona piekājē un varēju arī nomirt, jo es biju uzšķērdusi Parīzi.
Kad nu es nenomiru, tapu bargi sodīta, jo par Parīzes nozagšanu un uzšķēršanu pienākas bargs sods: nokutināšana līdz nāvei, ko var pārsūdzēt zemākās instancēs, iegūstot iespēju pārdot dvēseli uz Otru Pusi. Es tā arī izdarīju, jo man kut paduses tik baisi, ka tiklīdz kāds uz tām paskatās - jau esu pagalam. Kopš tiem laikiem man ir pagriezuši pulksteni atpakaļ, bet arī ielējuši ausī piķi, lai es nedzirdu pareizi saldmēļu dungošanu.
Tā nu es puskurla staigāju vēl šobaltdien, štukodama kur pa lēto grābt indulgenci, kas mācētu izšķīdināt piķi un minimizēt risku, ka kreisā plauša piepildās ar darvu. Arī. Vēl neesmu uzgājusi kontaktu, tak stāsta, ka aiz trejdeviņām jūrām dzīvo par visiem gudrākais Kolimērs, kam kopā ar Avariānu pieder SIA 'Kolimērs un Avariāns', kurai ir neapmaksāts pamatkapitāls 4 dvēseļu apjomā, bet saskaņā ar tās statūtiem nodarbojas ar antidarvēšanas pakalpojumu. Ja jūs uzzinat adresi pirmie, lūdzu pakliedziet man kautkur. Kā jau teicu, dzirdu slikti, tāpēc sauciet, sauciet, līdz es sadzirdu. Būšu neizmērojami pateicīga.