Krustvārdu mīkla

šodien gribēju sēņot, tak tas pārvērtās par pazuduša sunīša meklējumiem mežā. pa ceļam, tāpēc, ka groziņi bija palikuši mašīnā, pretim skrēja baravikas un bekas. kopā ar džedajiem, pielauzām pilnas rokas un turpinājām klumpačot tālāk. Pēc mirkļa no krūmāja iznira Arturs Irbe un interesējās, kāpēc tāda klaigāšana.

tālāk, 2 blondīnes bija pludmalē teicami iekūrušas ugunskuru, par iekuru lietojot Danone Activia kartona divpakas iepakojumu, es atnācu, piemetu pāris baļķus, un mēs cepām desas un ēdām sieru un bumbierus arī. pa starpai, viens džedajs bija ielicis kāju līdz celim dubļos, bet otrs - uzgāzis sev virsū to pašu Activia. Tāpēc es jūras ūdenī izmazgāju 2 pārus Ecco kurpju un 2 pārus Rebel džinsu. un apēdu 2 desas un 2 šķēles siera, 1 tomātu un vienu rupjmaizes šķēlīti.

tagad, kad džedaji guļ, es izcepu tās dažas baravikas, kas mums bija; izlidināju misenē ne tik glītās bekas un piedzeru klātu Lambrusco, sascandinot ar Thinkpada ģīmi.

a to, ko es šodien domāju, es jums tomēr neteikšu. varbūt citdien, kogda bog na dušu položit.

vēl mani pārņem dziļš fizioloģisks naids, kad zoodārzā sastopamie indivīdi sauc roņus par zivīm (skaties, Pēterīt, kāda liela zivs!), met lāčiem konfektes un pičkā huzārpērtiķus ar Rīgas Maiznieka salmiņiem; kāds pinpis dauzīja ar dūri tīģeru aploka stiklu, lai piedabūtu tur guļošo dzīvnieku pagriezties rakursā, kas būtu izdevīgs viņa fotografēšanai, vislaik komentēdams to šādi: 'Viņam ir pilnīgi do lampočki ka mēs esam atnākuši viņu skatīties, ja?', bļeģ, es sāku naturāli aurot un man gribējās vinčesteru, kas padarītu pasauli mazliet mazāk kretīnisku.