Krustvārdu mīkla

nesaprotu, kādi velni mani dīdīja izlasīt savas Ņujorkas perioda piezīmes. nesaprotu arī to sajūtu gammu, kas tagad uznāca. čota ne žēlums, bet drīzāk tāds smagums kaut kāds - žanrā 'par ko es esmu kļuvusi, a?', un tas viss ir noticis ar vienu cilvēku pat ne 2 gadu laikā. Kakoj užas.

Man drausmīgi patīk apmeklēt ražotnes visādas, satikt tur strādājošos cilvēkus, kas parasti ar prieku stāsta par tehnoloģisko procesu, iepazīstina ar detaļām un visādām niansēm. Viņos ir tāds kā pamatīgums un patīkama pārliecinātība, par to, ko viņi dara un kāpēc viņi to dara. Normāls lv ražotājs tev uz vietas savā uzņēmumā parāda visu. Visbiežāk viņam ir apvidus automobilis, interesants/māksliniecisks hobijs un vispārcilvēciska humora izjūta.
Šodien biju 2 ražotnēs pilsētas lauku teritorijā.
Aiz sajūsmas vibrēju.
Tādi labi cilvēki tomēr.