![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
zilizaļi ūdeņi aiztek pār melnbaltu šahadēli, pārkrāsojot to nevienmērīgās tonalitātēs.
tā arī dienu nevienmērīgais slīdējums izraibina attieksmīti pret lietām, lietiņām, dzīvi, dzīvīti.
kas vakar šķita neiespējams, šodien - pašsaprotams. vakardienas acīmredzamais - šodien neiespējams.
divreiz jau vienā upē iekāpt nevarot. vienīgā winning strategy ir Izsēdēt, kā man māca simtgadu pieredze.
manos sapņos darās brīnumu lietas, un pasarg dies' mēģināt saprast, kur tam visam aug kājas.
dažreiz gan banāns esot tikai banāns, kā smejies.
vēljoprojām interesē nodibināt kopsakarības starp hormonālā fona svārstībām un cēloņsakarībām. var jau būt, ka tad viss paliek neinteresanti - ja tu pēkšņi uzzini, ka izkliedēt bezmiegu būs iespējams apēdot 3/4 tējkarotes upeņu zaftes, oder arī smeldze atkāpjas, ja 15 minūtes palasa Haksliju, ar tam sekojošu 3 graudiņu Staphisagria izlietošanu. izgludinot 2 palagus un noklausoties 1reiz Chen Rezi, iespējams, var neparasti veiksmīgi spēlēt zoli un dzimtas lāsts 'par azartspēlēm' nekavējoši atkāpjas. savukārt, nobraucot 200km ar vidējo ātrumu 100km stundā un apēdot skābu kāpostu zupas bļodeli, produktivitāte dizaina dokumentu creatēšanā pieaugs par 35,6%.
bet pamatā jautājums tiešām ir tikai viens. vai februārī dzimušam hipersensitīvam organismam ir vai nav iespējama Harmoniska Dzīve, bez visiem pesteļiem, no 0 līdz 100 un atpakaļ 5 milisekundēs, un citām ākstībām.
man dažreiz liekas, ka šis jautājums ir lieks. ka atbilde ir iepriekšzināma un mērāma ar Dr.Neilandes sacījumu 'Man nepatīk jūsu attieksme pret dzīvi' (jo viņai jau to nesaprast).
tomēr ir arī tādas dienas, kā šī, kad es tik labprāt būtu Viena no Visiem ar Standartpaketi.
tā arī dienu nevienmērīgais slīdējums izraibina attieksmīti pret lietām, lietiņām, dzīvi, dzīvīti.
kas vakar šķita neiespējams, šodien - pašsaprotams. vakardienas acīmredzamais - šodien neiespējams.
divreiz jau vienā upē iekāpt nevarot. vienīgā winning strategy ir Izsēdēt, kā man māca simtgadu pieredze.
manos sapņos darās brīnumu lietas, un pasarg dies' mēģināt saprast, kur tam visam aug kājas.
dažreiz gan banāns esot tikai banāns, kā smejies.
vēljoprojām interesē nodibināt kopsakarības starp hormonālā fona svārstībām un cēloņsakarībām. var jau būt, ka tad viss paliek neinteresanti - ja tu pēkšņi uzzini, ka izkliedēt bezmiegu būs iespējams apēdot 3/4 tējkarotes upeņu zaftes, oder arī smeldze atkāpjas, ja 15 minūtes palasa Haksliju, ar tam sekojošu 3 graudiņu Staphisagria izlietošanu. izgludinot 2 palagus un noklausoties 1reiz Chen Rezi, iespējams, var neparasti veiksmīgi spēlēt zoli un dzimtas lāsts 'par azartspēlēm' nekavējoši atkāpjas. savukārt, nobraucot 200km ar vidējo ātrumu 100km stundā un apēdot skābu kāpostu zupas bļodeli, produktivitāte dizaina dokumentu creatēšanā pieaugs par 35,6%.
bet pamatā jautājums tiešām ir tikai viens. vai februārī dzimušam hipersensitīvam organismam ir vai nav iespējama Harmoniska Dzīve, bez visiem pesteļiem, no 0 līdz 100 un atpakaļ 5 milisekundēs, un citām ākstībām.
man dažreiz liekas, ka šis jautājums ir lieks. ka atbilde ir iepriekšzināma un mērāma ar Dr.Neilandes sacījumu 'Man nepatīk jūsu attieksme pret dzīvi' (jo viņai jau to nesaprast).
tomēr ir arī tādas dienas, kā šī, kad es tik labprāt būtu Viena no Visiem ar Standartpaketi.