Krustvārdu mīkla

Kad lietainā pirmdienas naktī smaržo zeme;
augstu priekšā kalna galotnē stāv nams, kas izskatās kā prototips sakāmajam par milzi uz māla kājām;
tas izskatās arī kā kad ar izsistiem zobiem būtu, jo šai nakts stundā tikai daži logi izgaismoti vairs;
visapkārt ir pamesti un nepamesti būvlaukumi, kāda no tiem sētmale apstādīta ar dzīvības kokiem;
tie smaržo saldi pēc kapu svētkiem un mana Lielupes pagalma pirms gadiem 10;
es noplūcu pāris zariņus cerībā, ka tie mani pasargās no pašas.

Madisonas ielas galā tālumā mirdz veikals. Viss stāvlaukums ir tukšs, gribas mest ritentiņus, tik es nemāku.
Peļķes sasniedz Hadsonas izmēru, bet tas man vairs nerūp necik.
Japāniska stila atpūtas laukumiņā zālienā darbojas laistītāji, 6gab, asinhroni rotē tie, cīnoties ar lietu.
Stāvu nepjumtā nojumē pie akmens šaha galdiņa, kuru vietējie tumšās floras un faunas pārstāvji izdizainējuši ar permanentajiem markeriem, un domās saspēlēju ar sevi dambreti.

Smeldz, smeldz muguras smadzene, bet es vairs nevaru paraudāt.
Jau daudzus mēnešus nespēju to izdarīt, kaut šķiet - paliktu kaut kā tīrāk pēc tam.
Zilsudrabaina pāri galvai aizlido AA lidmašīna, Benson&Hedges pēdējais dūms iecērt acīs jo sīvs.

Ja tu to neizdarīsi visai drīz, es iznīkšu aiz savas Nekompensējamās [A|X] Deficīta Sajūtas. Pažēlo.

Pēc pēdējā posta sāku saņemt līdzjūtības apliecinājumus; sapratu ka neesmu korekti eksplicējusi savas sajūtas.
Nē, es 1) nečīkstu 2) nemirstu patiesībā 3) nemokos pārmēru 4) esmu priecīga par visu notikumu attīstību.

Tā tikai tāda mirkļa anatomija bija; īstenībā man gribējās jums pateikt, ka šur tur laistītāji darbojas visnežēlīgāko lietusgāžu laikā, bet es pati esmu sensitīva kaza, kas visu zin, bet neko neprot izdarīt ar savu hipersensitivitāti. Lai gan nervi nodeldējas neproporcionāli, strīķējot tos ik pa laiciņam pa asfaltu, tā jau man jādara ir. Tā piedien. Gluži kā ar veselīgu organismu plaušām - izstaigā plauškarsoni, dabū caurumu; aber pēc laika tas apkaļķojas, sadzīst un ir atkal viss kā bijis. Gandrīz.

Un vispār. Es jums nepastāstīju ka Rockefellers Plazā nu jau mēnesi darbojas slidotava, un es pat vienreiz slidoju pēc darba.
Piektdien atveda mega-lielo egli, dzīvu, īstu, smaržīgu; un tagad veic uzstādīšanu un tjūningu.
Starbucks ir sācis Ziemassvētku gaidu ietvaros tirgot aplam gardas Ginger Bread Loaf, šķiet pirmais konditorijas izstrādājums, ko esmu ar mieru lietot vairāk kā vienreiz (nu, jūs sapratāt. Pirkt atkārtoti, nevis..).

Gribu šonedēļ aiziet otrreiz uz M M of A, noskatīties Bābeli un piektdienas vakarā iekāpt lidmašīnā.
Viss notiek. Kadreiz viss atrisinās.