Lasu es visus tos ubļudakus, kas taga skatās Arsenālu, un skaužu.
Vot. Man, zin, jāskatās Departed, Devil Wears Prada un tamlīdzīgi.
Saskaitīšos un iešu rīt uz NY Film Academy, tur man šķiet katru vakaru kautkādu normālu kreisumu rāda.
Es gribētu tik daudz pastāstīt par Mūzijas Industriju!
Tur ir tik daudz košuma, dažādības, neparastības, emociju!!!
Bet es nedrīkstu. Man vismaz tā šķiet.
Izaugšu liela resna, pametīšo šo Labi Atalgoto Līķu Mazgātāju biznesu (domāc IT, nevis Music), sarakstīšu grāmatu.
Nopietni. Mazāk par to, ka šis viss vārdā neminamais problēmu loks būtu attiecināms tieši uz IT, vairāk par to, ka visas tehnoloģijas, globalizācijas, automatizācijas, onlainizācijas un integri-kašmarizācijas nesūda nenozīmē, ja indivīdiem, kuriem viss jāgatavo un jāražo un indivīdiem, kam būtu jāpastāsta kas būtu jāgatavo un jāražo, nav elementāru sociāli-komunikatīvu iemaņu. Labi, vēl neskādētu paradums domāt.
Kārtējo reizi pārliecinos, ka jebkurš amats pamatā ir saistīts ar būšanu par amatierpsihoterapeitu.
Iespējams, bendēm varbūt ne. Tiem vienkārši darbs ar cilvēku.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
