Krustvārdu mīkla

lai varētu novērtēt, cik tevis aprakstītās lietas ir neparastas, objektīvs veids kā to izdarīt ir veikt testus attiecīgajam novērotajam fenomenam un salīdzināt ar references grupu (jeb lielu populāciju ar cilvēkiem, kam efekts parasti būs normāldistribūcijā). parasti nav viens normāls lielums, ir visādas anatomiskas un fizioloģiskas variācijas, tāpēc ir reference range.

piemēram, lai izvērtētu atmiņu, varētu veikt anatomisko MRI skenēšanu un paskatīties, vai ir izmaiņas, piemēram, hipokampā. tāpat varētu veikt funkcionālos testus, piemēram funkcionālo MRI vai PET un skatīties vai tev veicot atmiņas uzdevumus ar atmiņu saistītie smadzeņu reģioni reaģē savādāk nekā references grupai (kas būtu drošticamāks rezultāts nekā tikai anatomiska skenēšana). vēl varētu veikt vnk atmiņas testus, kas būtu pildāmi teiksim uz papīra. šeit gan jāatcerās, ka atmiņas testi parasti testē tikai noteikta veida atmiņu, tāpēc, ja būtu vēlme testēt spēju atcerēties agrīnas bērnības atmiņas, būtu no sākuma jāpārliecinās, ka tests būtu spējīgs to pārbaudīt.

ko arī minēji un ko apstiprinu, tas, ka tev ir iespējami dažādi neiroloģiskie variabļi vai paaugstināts sensorais inputs nenozīmē un neizslēdz, ka tas tāpēc kaut kādā veidā izraisītu izmaiņas atmiņas procesā.

ar bērnības atcerēšanos joprojam ir ķēpīgi. piemērā, ko tu minēji, nav iespējams zināt vai tu atceries notikumu pa tiešo no 3 gadu vecuma, vai varbūt tu atceries kā 5 gadu vecumā atcerējies notikumu, kas notika 3 gadu vecumā, vai varbūt tev kāds 4 gadu vecumā pastāstīja par notikumu 3 gadu vecumā, kuru tu tagad atceries (un smadzenes lieliski iepilda trūkstošās detaļas).

īsumā -- atmiņas var būt patiesas, bet bieži tās nav patiesas un subjektīvi mums vispār nav nekādas spējas pateikt, kuras tad ir īstās un kuras nav.