Ai. Īstenībā te nostrādāja klasiskais cibas sindroms - iekomentēju, neizlasot līdz galam, ko esi uzrakstījusi, tb lasītājs izlasa ko vēlas izlasīt, nevis kas rakstīts. Nu un tad jau tālāk kā parasti, viens par māti, otrs par meitu. :)
Da es saprotu, ka dzīve tā iekārtota - sanatorija beigusies, ilūzijas pie malas. ;(
Taču tik un tā man nepatīk arguments, ka tā klusuciešana liecinot par īpašo izdzīvošanas rūdījumu. Man jau nu gan šķiet, ka te vienkārši sabiedrībā dominējošais dzimtcilvēka instinkts nostrādāja (un francūzis/brits/vācietis šādā situācijā butu dumpojies nevis tāpēc, ka vājāks, bet tāpēc, ka ar pašcieņu ir) un viss, tb bezierunu paklausība kungam nav tas, ar ko īpaši lepoties.
Rezumējot par to rakstu un Latvijas valdības panākumiem globālu un krietni arī pašievārītu krīžu pārvarēšanā, man nāk prātā sena anekdote: "Par vīrieti kļuvu armijā, kaut labprātāk par tādu būtu kļuvis meiteņu kopmītnēs" - var jau to procesu slavēt, atrast 100&1 argumentu, kāpēc tas makten noderīgi un labāk nekā kādas nebūt alternatīvas, bet tik un tā es kopmītnēm dodu priekšroku. :)
Da es saprotu, ka dzīve tā iekārtota - sanatorija beigusies, ilūzijas pie malas. ;(
Taču tik un tā man nepatīk arguments, ka tā klusuciešana liecinot par īpašo izdzīvošanas rūdījumu. Man jau nu gan šķiet, ka te vienkārši sabiedrībā dominējošais dzimtcilvēka instinkts nostrādāja (un francūzis/brits/vācietis šādā situācijā butu dumpojies nevis tāpēc, ka vājāks, bet tāpēc, ka ar pašcieņu ir) un viss, tb bezierunu paklausība kungam nav tas, ar ko īpaši lepoties.
Rezumējot par to rakstu un Latvijas valdības panākumiem globālu un krietni arī pašievārītu krīžu pārvarēšanā, man nāk prātā sena anekdote: "Par vīrieti kļuvu armijā, kaut labprātāk par tādu būtu kļuvis meiteņu kopmītnēs" - var jau to procesu slavēt, atrast 100&1 argumentu, kāpēc tas makten noderīgi un labāk nekā kādas nebūt alternatīvas, bet tik un tā es kopmītnēm dodu priekšroku. :)