Krustvārdu mīkla

Domāju, ka visi ir pazīstami ar fenomenu, kad, piemēram, uz beigām ejoša mīļā šampūna pudele vai zobu pastas tūbiņa sāk kļūt nepanesama un nelietojama, un nekavējoši gribas nopirkt jaunu, lai vai arī vecajai nekādu objektīvu vainu nav; vien samurdzīta, sapļackāta vai ar aprepējušu etiķeti dēļ stāvēšanas mitrumā; to gribas izmest vai vismaz aizvākt no acīm, lai nerēgojas, dodot vietu jaunam un pagaidām nesabojātam objektam, lai arī uzreiz jau ir zināms, ka šī laime būs īstermiņa un iluzora.

Lūk, tieši tādas ir manas sajūtas par 2011. gadu. Lai nu viņš iet, gājējus un mirējus nevajaga ar varītēm turēt, apčubināt un analizēt.