Krustvārdu mīkla

Ievads

Atsaucoties eerenpreiss aicinājumam, vēlējos pastāstīt zīmīgākās tendences un novērojumus iz lauku iecirkņu exit-pollēšanas procesa. To es veicu sestdien, 2. oktobrī, no 8-18 apbraukājot vēlēšanu iecirkņus Vidzemē. Mūsējie bija Vecpiebalga, Ineši, Kaive, Ērgļi, Jumurda un vakarā paņēmām klāt vēl Madlienu, jo Jumurda, Kaive un Ineši ir tik mazas teritorijas, ka nebija reāli savākt tajos reprezentatīvu izlasi. Vēl viens procesa dalībnieks pieslēdzās autonomi, vakarā klāt pieķerot Garkalni un Līgatni.
Uzreiz pateikšu, ka process man ļoti patika un iedvesmoja. Esmu ļoti apmierināta, ka izvēlējos šādi rīkoties, lai gan nevarētu sacīt, ka tas palīdzēja atklāt ļoti daudz jauna. Drīzāk gan nostiprināt un atsvaidzināt dažu per se stereotipu pamatotību. Īstenībā tāds kā pārsteigums ir tieši viens – un tas pats ar pozitīvu nokrāsu: proti, pie zināmiem apstākļiem konkrētai nācijai ir novērojams t.s. kolektīvais saprāts, kuru tā ir gatava paust ar konkrētu rīcību.

Process

Atlases kopa šajā gadījumā ir nedaudz margināla visas Latvijas kontekstā, bet pietiekami derīga mērogā „lauku rajons” un „Vidzeme”. Tieši tāds arī bija sākotnējais mērķis un uzstādījums, jo (vismaz ceru), ka pārklāt „pilsēta, mazpilsēta” un „Vidzeme” bija citu intervētāju uzdevums. Neesmu gan 100% pārliecināta, ka aptaujas un anketēšanas organizatori to visu bija korekti ņēmuši vērā. Spriežot pēc tiem sarakstiem pāris dienas pirms procesa, tādas teritoriālas vienības kā Ogre vai Valmiera nefigurēja, bet būtu bijušas ļoti nepieciešamas dažādu t.s. „special cause of variation” dēļ: Ogre ir savulaik diezgan piepildīta ar imigrantiem, bet Valmiera – vēsturiska TP citadele. Bet tas nu viss tā. Kopā mēs aptaujājām 392 cilvēkus Vidzemes augstienē + autonomais dalībnieks – vēl 100 Garkalnē un Līgatnē. Vēlāk atklājās, ka Līgatne arī ir „special cause of variation”, jo tajā nobalsot bija ieradies Dombrovska kungs personīgi, šādi iedvesmojot 50.59% līgatniešu atdot savas balsis par „Vienotību”, ko arīdzan anketētājs precīzi atklāja.

Kopsavilkums

Mūsu iecirkņos 99,75% aptaujāto bija latvieši vai cilvēki ar šo dzimto valodu. Tikai viens respondents latviski runāja ar ievērojamu akcentu, bet mēs nespējām ticami viņu ierindot kādā konkrētā nācijā, tamdēļ pieņēmām, ka tik pat labi cilvēks varētu būt no Latgales, bet to jautāt mums nebija nedz tiesību, nedz arī tāds uzdevums. Var sacīt, ka šis, iespējams, ir viens no monolītākajiem latviskajiem reģioniem. Savu izvēli nevēlējās atklāt 23.26% respondentu. Pārējo balsis mūsu aptaujas kopā pēc pēdējā apļa pl. 18:00 sadalījās šādi:

• Vienotība: 35.82%


• Ražots Latvijā: 0.27%


• Saskaņas Centrs: 2.97%


• ZZS: 24.14%


• PLL: 4.37%


• PP: 0.69%


• VL-TB/LNNK: 7.96%


• Tukša aploksne: 0.52%

Tātad, no šī var secināt, lūk, ko: tie, kas nevēlējās atklāt savu izvēli ir PLL un SC balsotāji. Tas kļuva skaidrs uzreiz rīta aptaujas cēlienā un uz vakaru šī tendence kļuva pieaugoša. Par citām novirzēm no vēlāk uzzinātajiem reālajiem datiem secinājumi ir šādi:

1. Vienotība mums ir nedaudz zemākiem rādītājiem (35.82%) kā caurmēra Vidzeme (40.63%), novirze pamatota ar relatīvi lielāku atbalstu ZZS (24.14% pret caurmēru 21.17%). Tā tas varētu būt dēļ ZZS biedra Jāņa Dūklava – kā vecāki cilvēki varētu atcerēties, viņš ir viens no tiem 4, kas savulaik intensīvi meklējis miljonu romantiskajā varonīgo padomju jauno speciālistu filmā „Četri meklē miljonu”. Šī četrotne akurāt uzdarbojās konkrētajā reģionā, atstājot acīmredzami dziļas pēdas reģiona iedzīvotāju dvēseles stāvokļos.


2. Konkrēti ar PLL situācija bija tāda, ka rīta cēliena cilvēki vēl bija ar mieru atzīties savā izvēlē (agri ceļos, laicīgi izpildu savu pienākumu – pragmatiski, nosvērti samērā godīgi darba rūķi), kas rīta cēlienā mums rādīja apmēram vienādu balsu skaitu PLL un VL-TB-LNNK, ap 8% (sakrīt ar faktisko ainu pēc balsu saskaitīšanas), kur pretim balsotāji pusdienlaikā un īpaši vakara cēlienā, kas nevēlējās paust savu balsojumu bija caurmērā agresīvāki, braucoši ar labākām mašīnām, pārtikuši vīrieši vecumā no 40 un uz augšu.


3. Dzīve šajā vidē – monolīta, latviska, balstīta stabilās vērtībās – neatļauj skaļi paust savu izvēli par labu sociāli vairumam nepieņemamu partiju. Atzīties, ka balsojuši par SC bija ar mieru vien nedaudz mazāk kā 3% respondentu. Tie, kas to darīja, bija acīmredzami margināļi ar šādu vai tādu komunikāciju vai citu neiroloģisku problēmu.

Detaļas

Nu un pavisam pacietīgiem lasītājiem, iespējams, interesēs 4 dažādu cilvēku konsolidētie budžeti, nē, vērojumi un secinājumi par balsotāju psiholoģiskajiem portretiem atkarībā no viņu izvēles balsojumā. Nepretendēju uz absolūtu patiesību, kā jau visi vērojumi, arī šie ir subjektīvi. Vienīgi tas, ka mēs darbojāmies četratā un kopumā pamanījām vienu un to pašu, nedaudz pastiprina vērojumu ticamību. Zemāk apskatīšu lielāko balsu ieguvēju elektorātu. Uzreiz jāsaka, ka daudzi respondenti bija diezgan pārsteigti, ka tiek uzdots tikai 1 jautājums, vairākiem būtu bijusi vēlēšanās, lai uzklausa viņu izvēles pamatojumu – par to sīkāk tekstā zemāk.
Visi aptaujātie tika uzrunāti šādi: „Labdien, es esmu no ziņu aģentūras XXX un veicu anonīmu iedzīvotāju aptauju. Vai jūs būtu ar mieru atklāt par ko balsojāt šajās vēlēšanās?” Nevienam netika jautāts pamatot savu izvēli vai uzstāts, ka jāatbild; nedz arī intervētājs atklāj savu attieksmi pret dzirdēto, nedz iesaistās diskusijās. Uz pēcpusdienu jau ar 80% ticamību vien uzmetot skatienu no iecirkņa iznākošajiem, varēja noteikt viņu simpātijas. Vissmaidīgākie un atsaucīgākie cilvēki ir Vecpiebalgā un no rīta arī Inešos, ēgrlēnieši un jumurdnieki ir aplam strēmaini visumā. Madlienā, tamdēļ, ka bijām tur vakarā, pārsvarā sastapām vidēja vecuma ļaudis, kur praktiski neviens nevēlējās skaidrot savu izvēli, bet arī neslēpa to.

1. Balsotāji par sarakstu nr2 - Vienotību, vairums – „Jā!” Pauze, gaida reakciju (es parasti laipni smaidīju un rādīju anketas virsrakstu skaidri norādot, ka jānosauc konkrēts saraksts). „Es varu pateikt, - es esmu par Vienotību!”. Vairāk kā 3 gadījumos tas tika papildināts ar: „Man nav par ko kaunēties, lai kaunas tie, kas balso par to Šleseru!” Bija arī citi piemēri: „Es taču neatceros!” – Es: „Varbūt jūs nevēlaties teikt? Tas ir pilnīgi pieņemami, jums nav jāsaka, ja nevēlaties!”. Balsotāja (Ērgļi, centrs): „Nē, nē! Es vēlos, tikai aizmirsu!” Pagriežas pret aiz viņas no iecirkņa iznākošu kompāniju: „Pa ko ta mēs tur balsojām?” „Aa, nu pa to Dambrouski!”. Cits piemērs, arī sastapts vairāk kā vienreiz: (klusi) „Mums jau vairs nav izvēles. Šoreiz jāatliek malā tie kašķi un jābūt vienotiem. Es par Vienotību”.
   Caurmērā šī saraksta balsotāji bija: (a) biežāk sievietes nekā vīrieši (b) lauku inteliģence (c) cilvēki-iebraucēji no citiem reģioniem (Rīga) (d) smaidīgi (e) kautrīgi.
   
2. 4. saraksts - SC. Tie retie, kas atbildēja (un man tāds bija respondents nr 3. (vīrietis, ap 45, dzēris, neirotiķis) pie Vecpiebalgas iecirkņa ap pl. 8:30) sacīja: „Un tu domā, ka mēs tai Eiropai esam vajadzīgi?! Muļķības! Tikai Krievija! Mums jau vairs nav variantu!” Cita kundze, ap 50, Ērgļos, iznāca no iecirkņa ar vīru: „Mums jāsaka? Nesaki viņai neko!”. Vīrs bikli (es par Vienot...). Kundze: „Nu ko tu dari! Velns viņzina ko šitie sadarīs ar tām atbildēm! Viņi tak visu sagroza!” Es: „Nē, aptauja, kā teicu ir anonīma, mēs vienkārši savācam 100 atbilžu pie katra iecirkņa konkrētos laikos, un viss.” Kundze: „Ak tā, nu es par Saskaņu! Sapratāt? SA-SKA-ŅU! Tā arī pierakstiet!”.
   Vispār nav iespējams iedibināt citu patternu SC balsotāju vidū, kas atklāj savas simpātijas intervētājam, izņemot to, ka viņi ir kaut kādā veidā margināli.
   
3. 6. saraksts – ZZS. Šie respondenti izteikti iedalāmi 2 grupās. Pirmie: „Es esu zemnieks, saproti, meitiņ? Man jābalso par savējiem, kas mani reāli atbalsta! Tie citi tik tos pekstiņus gudri stāsta, tie man neinteresē! Man vajaga reālu lietu, palīdzību, labumu no Eiropas! Tāpēc es pa zemniekiem!”. Otri: „Es par Lambergu! Kāpēc viņš nav sarakstā? Būs vēlāk? Zin kā viņš to Vencpili sakopis! Ūja, kad citur tā būtu, ievēlēsim viņus, kazi, visu valsti šitā var sakārtot! Tas viens darītājs!”. Vienā epizodē šis tika papildināts ar: „Ko tas buldozers tur iztaisās, mutes bajārs! Būtu no Lamberga piemēru ņēms!”. Ilzei gadījās viens, kas jautāja: „Jums nosaukt sarakstu vai devīzi? Hahaha! Aizver muti!!”.

Vispār tieši šī saraksta atbalstītāji (a) ļoti vēlas motivēt, paskaidrot savu izvēli, neiet prom, kamēr nav to izdarījuši (b) vairāk vīrieši, nekā sievietes (c) pragmatiķi (d) balamutes, bet neagresīvi, (e) pārstāv visas vecuma grupas, bet tie, kas atsaucas uz „Lambergu” biežāk ir jaunāka gadagājuma cilvēki (f) valkā flīsa jakas un virsū – veste.

4. 8. saraksts – PLL. Šī ir ļoti interesanta un neviengabalaina auditorija, par kuru vienīgais drošais apgalvojums būtu tāds, ka tie (a) 90% bija vīrieši (b) atveda savas ģimenes uz iecirkni mašīnā, visbiežāk Audi, (c) uzstāja, lai anketā iekļauj ne tikai viņa, bet arī visas viņa ģimenes neapšaubāmi vienprātīgo un brīvprātīgo balsojumu par šo sarakstu. Kā jau iepriekš norādīju, lielumlielā daļa no tiem, kas nevēlējās atklāt savu izvēli pēcpusdienā un vakarā, mūsuprāt bija PLL un SC balsotāji. PLL cilvēki visumā brauc ar labākām mašīnām, valkā ādas jaku un izskatās un izklausās tādi kā aizkaitināti vai aizvainoti. Neviens no viņiem nevēlējās paskaidrot savu izvēli, pretstatā ZZS atbalstītājiem. 2 onkuļi lakoniski teica „Par Ulmani!” un gāja prom nekavējoši.


5. VL-TB/LNNK. Liekas, ka te viss ir skaidrs. Kopš neatkarības atjaunošanas balso tikai par nacionālām vērtībām. Domāju, ka visi no aptaujātajiem, kas par šo sarakstu balsoja, arī par to skaļi vēlējās ziņot. Viņi, ja vien nebūtu lieguma aģitēt, noteikti gribētu par to parunāt vairāk un skaļāk. (a) Pusi uz pusi vīrieši un sievietes (b) vidējās un vecākās paaudzes pārstāvji (c) vairāk liek cerības uz Raivi Dzintaru (d) skarbi un nopietni izsakās a la „Visos citos sarakstos ir atkritumi un krievi!” (Vīrs Ērgļos, sirms, domājams, zemessargs).

Citas piezīmes

Ērgļos un Vecpiebalgā vēlēšanu norise tika apvienota ar gadatirgu. Ērgļos pie pagastnama sapulcējās kundzes tautas tērpos, acīmredzami uz koncertu, bet mums bija jāsteidz uz citiem iecirkņiem un nevarējām palikt ievērtēt priekšnesumus. Vidējais vēlētājs, manuprāt, ir vecs. Jauniešu maz vai pat ļoti maz.
PP atbalstītājas (mums bija 3) visas bija sievietes-inteliģences pārstāves ar brillēm, patika ideja par Laimes Lāci. Lauku vidējais vēlētājs ir samērā pragmatisks, bet viņu noteikti var ietekmēt ar tādām lietām kā deputātu tikšanās ar vēlētājiem, reklāmas nedaudz mazāk. Viņam patīk, ka viņš pazīst savu kandidātu (Dūklavs!).

Vidzeme, ja tai izdodas daudz maz viengabalaini nobalstot, pa lielām šaibām izvelk Rīgu (kopā balsojušo skaits: 264 pret 284 tūkstošiem), Vidzemnieki ir apzinīgi – te visaugstākā vēlētāju aktivitāte, un viņi pirmie visos iecirkņos saskaitīja balsis.
Loto: uzvarējušie numuri ir 2, 4, 6, 8 un 12. 10tie izkrīt no rindas :) Kaut kāda numeroloģija tajā sanāk, ja pacenšas :)

Es negribētu būt par exit-polleri Pļavniekos. Tas laikam arī viss :)