Man klusas aizdomas, ka pie jebkura rasklada valsts iekšpolitiku noteiks nevis kaut kāda tur Satversme vai atsevišķu vadības krēslos iekļuvušo indivīdu vēlmītes, bet strikta un no ārienes diktēta ekonomiskā politika, jo parādus un procentus varēs mēģināt atmaksāt pie ļoti lielas "disciplīnas", tb rokas sasietas jebkuram. Un cīņa šobrīd ir nevis par tēvzemes glābšanu, bet par pēdējo valsts uzņēmumu privatizācijas tiesībām.