![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Šodien kāds šejienes lietotājs (un pēc tam šo tekstu aizvācis, tak man bija pieseivojies. tomēr, piesardzības labad atturēšos norādīt autorību) bija burvelīgi aprakstījis Vadoņdrāmas polemikas aspektus šādiem vārdiem:
"
ā, un vēl Dimiters atklāj kādu noderīgu demonoloģijas atziņu - Sātans ir stiprs tikai tik ilgi, kamēr tas var netraucēti melot un izlikties, bet pietiek to nosaukt īstajā vārdā par Konstantinovu, lai šis kļūtu bezspēcīgs. Ja tev ir aizdomas par kādu cilvēku, ka viņā ir iegājis Sātans, piedāvā šim cilvēkam parakstīties ar uzvārdu Konstantinovs. Ja viņš piekrīt, tad tas viss kārtībā. Bet, ja sāk liegties, locīties, vaikstīties un atsakās, tad skaidrs, ka tur vainojams nelabais. Vēl labi to izmantot kā aizsardzības formulu - stāstot vai rakstot par sātana apsēsto, ik pa brīdim iekavās piebilst - "īstajā vārdā Konstantinovs", tad ļaunais atkāpjas un neko tev nespēj nodarīt.
"
Šādam razkladam ir konkrēts pamats! Tas nav nekas tāds jauns, jo jau 2005. gadā mūs sasniedza filma Konstantīns, kuras sinapsē ir skaidri un gaiši rakstīts:
Constantine is the exorcist who has been to Hell and back, and whose soul is sentenced to hell. He has been deporting demons to get on good terms with God, yet God wants self-sacrifice. After the mysterious suicide of her twin sister, detective Angela Dodson goes out in search of the truth. Together, Constantine and Angela battle the demons on Earth.