Krustvārdu mīkla

Cita realitāte

To, ka katram ir savs pasaules redzējums, radikāli atšķirīga dzīves uztvere un arī kā pamatojums faktam, ka ir tikai tas, kam tu tici – apliecina ‘Citas Manhattanas’ stāsts iekš http://www.draugiem.lv/travel/travel.php?tid=3103. Teiksim tā – atmetot stāstā izmantotos faktus, kas acīmredzot ir patiesi (man nenesas prāts pārbaudīt), emocionālajā plāksnē es nespēju šai stāstā identificēt neko kopīgu ar savu sajūtu bāzi par šo vietu. Varu apliecināt, ka man neviens nav uzskrējis virsū uz ielas vai pagrūdis vai bijis spiests pagrūst metro. Arī mūžīgie stāsti par to, ka šajā pilsētā ļaužu masas pārvietojas skriešus kliegdamas ‘Time is money’ būs stipri pārspīlēti. Hroniski atrodu sevi esam par steidzīgāko personu no rīta uz darbu ejošo ļaužu plūsmā. Tā gan ir, ka cilvēki mēdz uzsākt sarunas par nenozīmīgiem tematiem vai apvaicāties standarta ‘how are you’, tomēr man neviens pakaļ neskrien ar piedāvājumiem paēst pusdienas, prasīt telefoniņa numuriņu (labi, labi, es zinu ka neesmu tas gadījums, kuram uz ielām svilpdami skrien pakaļ vīrieši, bet nu līdzšinējie CV ieraksti liecina arī par to, ka pilnīgi bezcerīga es neesmu), vai pirkt viltotās Louis Vuitton somiņas. Tā kā dienas vidū es nesēdu Centrālparkā lakodama nagus, droš, ka iespēja nodibināt jaunus daudzsološus kontaktus līdzinās nullei.
Pretstatā itin loģiskajam pieņēmumam, ka varbūtība satikt paziņas uz ielas ir niecīga, ja pilsētā dzīvo vismaz 8 miljoni cilvēki, bet tu pazīsti kādus 30, man darbadienas vakarā klaiņojot pa ielām, nāk pretim Liliana, ko šorīt esmu satikusi sapulcē. Komiski.
Vispār. Es gribēju teikt, ka neņemiet to manu muldēšanos pārāk tuvu sirdij. Katram tiešām pašam savs priekšstats. par jebko. ‘Jā, mēs esam ļoti dažādi, un šai dažādībā ir arī mūsu spēks’, - tā esot sacījis Dr. Guntis Ulmanis.