Krustvārdu mīkla

Mani ārkārtīgi iepriecē un nomierina pilnīgi viss šobrīd notiekošais. Tā jocīgā sabiedriskā finansiālā situācija, kad nekas nav skaidrs un nevienu mirkli nevar zināt, kas notiks tālāk; kāda izvērtīsies rītdiena - gan publiskā, gan privātā. Mani nekuras krīzes priekšnojautas nemoka necik - proti, skaidrs, ka kaut kas radikāli mainīsies, te un tagad, visur. Dodot vietu kam citam.

Tāds razklads ir pats labākais. Tas dod man iespēju stāvēt malā un ar tādu bērnam raksturīgu brīnuma gaidīšanas prieku visu vērot, un nezin kamdēļ man šķiet, ka uz mani tas vai nu neattiecas vispār, vai arī stipri pastarpināti un nosacīti. Jā, tieši malā es stāvu, bet priekšā man murmuļo un burbuļo visvisādi notikumi, bet es tik noskatos un māju ar galvu, jā, jā, viss tik aizraujoši. Bez jebkādas ironijas.

Tādas situācijas ir mana medusmaize, mans leknais lauks, kur paaugties cilvēcībā, veiktspējā un uzgriezt nākamo IDP līmeni. Man tas viss vajadzīgs, es jau sen to gaidīju. Es esmu Dons Kihots, Marija Kirī, Andželika-eņģeļu marķīze un majore Viesulis; es esmu tikai drusku arī Hannibals Lekters, tikai tik nedaudz. Es neko negaidu, neceru, nezīlēju. Mani labie skolotāji ir vairāk nekā uzskatāmi iemācījuši rēķināties tikai ar to vienu, uz ko paļauties.

Tad jau arī viss pārējais atnāks pats. Tas, ko vajadzēs. Es zinu.

Upd. Haha, Last.fm shuffleris nupat uzgrieza Soundgarden - Fell On Black Days. Nu jā.