šodienas logorejas izskaņā - vēstule elektriskajam Dieviņam
man šausmīgi salst vislaik, atlaid, atlaid!, moskītu tīklu es nevaru valkāt guļot, smoku nost, kā zini; bet tagad ir vēl nelāgāk - ja neizdzer vienu stipro tēju ik pa 10 minūtēm, pat karstā grīda zem šaha dēļa neatsilda. Es pat negāju ārā sniega tīrītājiem/sāls kaisītājiem zem šķūrēm, cerot, ka šāda atipiska rīcība atpestīs; taču kas to deva.
Nopirkšu indulgenci, pa lēto, atstāj, lūdzu, brokeru kantora telefoniņus. Un tās smiltis, smiltis izņem man no acīm, laid lai sālsūdens upes aizskalo.
Nopirkšu indulgenci, pa lēto, atstāj, lūdzu, brokeru kantora telefoniņus. Un tās smiltis, smiltis izņem man no acīm, laid lai sālsūdens upes aizskalo.