varenuha
varenuha
- 19.03 - 25.03
- 3/25/12 07:39 pm
Zīmīga nedēļa. Bet ar notikumiem, kas nav nedz manis, nedz kāda cita ietekmēti. Tie ir paši par sevi. Pavasara oficiālā sākšanās un vasaras laika ēras iegriešanās. Lai kā es censtos un pūlētos, šie nedēļas pasvītrojumi notiktu arī bez manis. Bet tamdēļ jau tie nekļūst nenozīmīgi.
No savas puses varu vēl piezīmēt šādus atslēgvārdus - S.Kozlovs "Ezītis miglā u.c", Ž.P.Kofmans "Kurzeme... francūža acīm", atceltā "Kopenhāgena", šahs, deportāciju piemiņas diena un slinkums
-
0 commentsLeave a comment
- bilance 12.03 - 18.03
- 3/18/12 09:48 pm
- Nepārtraukti nīdu par to, ka vajag atsākt rakstīt un rakstīt. Un protams, nesanāk. Tad nu ķeros klāt izsmalcinātākām un viltīgākām metodēm, lai sevi piespiestu darīt to ko īstenībā vēlos. Iedibinu tradīciju nedēļas bilancei.
Un tātad, šīs nedēļas kontā:
tekila, "G.Treimanis. Mistērijas", Liepājas "Hanana", Želves "Meitene, kas nogrieza man matus", "Tinker tailor soldier spy", grāmatu svētki Talsos ar Ilustrētā svešvārdu vārdnīca un Kortāsara "Kāds, vārdā Lūkas", pokers, Vivaldi - Concerti per fagotto I (Azzolini) un viens ģitāras motīvs. Tā tas izskatās īsumā.
Tekila vienmēr ir un tāda arī paliks. Un tas ir dzēriens kas jādzer vai nu tiešām ļoti labā kompānijā vai arī vienatnē. Šoreiz vienatnē.
Kā jau parastajam vidējam latvietim, arī man (lai arī bez latviešu asinīm manās poļu) patīk bāzt savu degunu citu dzīvēs, domās. Tas nozīmē, tīri labprāt lasu memuārus, atmiņu stāstījumus, dienasgrāmatas un dažāda veida pētījumus. Neskatoties uz to, ka ļoti bieži sanāk vilties. Un grāmata par G.Treimani radīja ļoti pavirša darba iespaidu, apnika lasīt lappusi pēc lapas vienu un to pašu. Saprotu, ka tur sakompilētas dažādu cilvēku atmiņas un stāstījumi, bet tomēr - ja man jālasa sesto, septīto reizi viens un tas pats... Pie tam, tiešām interesantas lietas paliek nelasāmas - vēstuļu kopijas uzrādītas pārfotografētas. Kā dēļ? Tās gandrīz nav salasāmas (ar neapbruņotu aci). Tas ka cilvēks raksta vēstules, vēl jo sevišķi pirmsdatoru laikā, tāpat ir skaidrs. Lai būtu uzskatāms rokraksta paraugs?
"Hanana"s sniegtais baudījums un labums jau labu laiku ir novērtēti gan "cilvēks parastais", gan speciālistu aprindās. Pieturos pie tā paša viedokļa - izcili, lai neteiktu vairāk. Gribu tik piebilst vienu, skatoties izrādi, ik pa brīdim, pavīdēja doma - re, cik liela nozīme ir sīkumiem. Tas no režijas viedokļa. Cik gan daudz no svara lai ideāli nospēlētu vajadzīgo tēlu ir atrast visideālākos sadzīviskos sīkumus. Un tieši tie galu galā sasummē raksturu. Viennozīmīgi - Ausma (Kučinska) un Jurčiks (Dombrovskis) spēlē ļoti, nu ļoti.. (vārds "labi" liekas par maz), bet viņiem bija uz kā būvēt. Toties K.Goda Harijs - mmmm...Daži teikumi visā izrādē, bet spēle un tēls paņem acumirklī. Un kādēļ? Tieši to sīkumiņu dēļ. Kā ienākt, kā iziet, kā pamāt, bet šoreiz liekas galvenākais sīkumiņš - kā iedzert. Bez šī sīkuma pazustu viss Harija krāšņums un, iespējams, arī balva 2009./2010. sezonā par labāko otrā plāna lomu. Esmu priecīgs, ka esmu redzējis. Un pat stāsts `kā es nokļuvu līdz iespējai redzēt ŠO izrādi` ir iekšēja izbrīna vērts - absolūta sīkumiņu un gadījumu salikšanās vajadzīgajā kombinācija - nu gluži kā pašas civilizācijas rašanās (ja lūko no Darvina loga).
Želves stāstu krājums vēl nav piebeigts, bet tomēr pieskaitu to šīs nedēļas bilancei. Un pie tam ar + zīmi. Ja pirmo stāstu lasot, prātā pavīdēja "wtf" tipa smīniņi par stila un citiem dažiem klupieniņiem (protams, neesmu ne filologs, ne literatūras speciālists lai mans sajūtu līmenis pretendētu uz kaut cik objektīvu subjektivitāti), tad virzoties arvien uz priekšu pārņēma `tā` patīkamā tirpinošā sajūta kas rodas baudot kaut ko patīkamu un labu.
Šīs nedēļas pirkums ietilpst pasākumā "Grāmatu svētki Talsos". Jau sen, izkāris mēli, siekalojos grāmatnīcā gar svešvārdu vārdnīcu. Tik roka necēlās no maciņa vilkt pāri 20ls. Un lūk, šoreiz - dēļ mazliet aplupināta vāka nocenota uz 8ls. Viss pārējais notika nedomājot un balstoties tikai uz motoriku un mehāniku.
Un arī šobrīd skan šis Vivaldi darbu ieraksts, izvilkts no i-neta dzīlēm.
Lūk, ar to arī slēdzam šo nedēļu. Tagadiņ vēl mazliet ledusauksta šnabja, mazliet pokera i-netā, mazliet Želves un ripojam jaunā nedēļā. Tas nekas ka astronomiski tā jau ir sākusies, bet tomēr - mēs katrs savu laiku skaitam pa savam.
-
Current Music: Vivaldi "Concerti per fagoto"
-
0 commentsLeave a comment
- fight club
- 3/7/12 09:44 pm
- Sākas cīņa. Ne nu gluži uz dzīvību un nāvi. Un ne nu gluži cīņa. Bet tāda kā pašdisciplinēšanās. Tas sasaucas ar iepriekšējo ierakstu - `dog eat dog`. Un tātad - dators tiek ieslēgts tikai pie konkrētas vajadzības un pēc tam uzreiz izslēgts. Vajadzību saraksts nav nekādi ierobežots, tik vien - līdz ko pieceļos no datora tas ir jāizslēdz.
Un jau - ārpus ierastā un nepieciešamā šodien saspēts :
* neplānotā pastaigā satikt vajadzīgo cilvēku un sarunāt ietikšanu uz "Hanana"
* atsākta turpināt vācu valodas mācīšanās
* ieklausīts ar interesantas informācijas saiņiem pilns radio NABA (parasti skanisko fonu aizpilda datora dūkoņa)
* ceļš līdz kinoteātrim ar mērķi noskatīt misteru Holmsu (diemžēl neveiksmīgi, seansa notikšanai netika savākts pietiekošs skatītāju skaits - 5.gab)
* ārā ir pilnmēness :)
to be continued
-
0 commentsLeave a comment
- dog eat dog
- 3/2/12 12:05 am
- DATORS MANI APĒD. SKRUMŠĶINA KAULIŅUS, SKRIMSLĪŠUS, AUSU ĻIPIŅAS. IZSŪC SMADZENES.
-
0 commentsLeave a comment
- stīvs
- 2/28/12 07:57 pm
- Visu dienu ņemos ar iPod.
Kādu brīsniņu eBayā iepirku mazlietotu, skārienjutīgu, 8Gb, par nelielām naudiņām. Ar visu sūtīšanu ap 45Ls. Tad nu šodien (ar' ne bez excesiem) tiku pie datu kabeļa un aidā. Parakos netā, uzlauzu, apostīju spēlītes, programmiņas, iekrāmēju mūziku.
Bet kaut kā tā gaidītā gandarījuma nav. Daža zpēlīt pagaidām nestrādā, šo to par brīvu nevar atrast (ar visu to ka `jailbroken`). Negribējās vairs šās dienas laiku tērēt šiem niekiem. Ieliku pagaldē.
Ieslēdzu `Dead can dance` un izvelku grāmatu kaudzīti, šodien atstieptu no bibliotēkas un ... Jo ērtāk, jo labāk. Ak jā, un tēja, protams.
-
Current Music: Dead can dance
-
0 commentsLeave a comment
- kā kāda dziesma
- 11/7/11 11:42 pm
- Visa diena bērnībā. Kaut arī darba lietās, bet tomēr Tiņģerē. Pat migla un īpašais klusums (kāds var būt tikai laukos) raisīja vieglu reibumu un patīkamu kņudoņu pakrūtē. Atziedi dvēsele.
-
0 commentsLeave a comment
- teorija
- 11/4/11 12:51 am
- Šā vakara secinājums - arī atrodoties pārtūkstoš kilometru attālumā vienam no otra ir iespējams saplēsties.
-
Current Music: Sepultra "Teritory"
-
0 commentsLeave a comment
- Pink Floyd kaite
- 11/2/11 11:49 am
- Izrādās, visu laiku esmu alcis uzzināt - kā cilvēks justos, ja viņu pamodinātu ar ziņu ka mēneša rēķins par telefonu ir 80Ls. Līdz šim bija noskaidrots, ar praktiskiem experimentiem, cilvēka sajūtas ap 40Ls robežu.
Secinājums - 80Ls un 40Ls tomēr nav pietiekoši liela atšķirība lai krasi izmainītos jušana. Kā blakus faktori gan ir jāmin - stabili un gana neslikti ienākumi, un zināšana no kādiem līdzekļiem šo rēķinu var segt.
P.S protams, jāsaprotat arī tas - rēķins nav mans, bet kundzītei. Lai gan tās ir blaknes, kas neko īpašu nemaina - jāmaksā man. Vienīgais, šai gadījumā paaugstinās AHKU (akūts hronisks rēķina uztūkums) ikmēneša recidīva iespējamība, ko tomēr ceru nepieredzēt. Ko arī pārējiem novēlu.
-
Current Music: Pink Floyd "saprotat paši"
-
0 commentsLeave a comment
- viegla valša ritmā `un-ca-ca un-ca-ca`
- 11/2/11 12:05 am
- Diena vienmēr kaut kā izvēršas par īsu. Minūtes un stundas pazūd sīkmanīgās vai ikdienišķās nodarbēs un attopies, jāliekas pasnaust, lai darbā nebūtu jākaujas ar miegu. Bet ne par to es gribēju. Šodien (plus vakarnakts) –
*piebeigts Juza Alekšovska (Юз Алешко́вский) „Nikolajs Nikolajevičs”. Garšīgs, krievu slengā un sarunvalodā rakstīts darbs. Silti iesaku. Darbs, kuru tulkot latviski vai jebkādā citā valodā, liekas absolūti neiespējami
*noklausīts Deivida Linča CD „Crazy clown time”. Noskaņa visnotaļ atsauc viņa filmas, ar vieglu Recoil piesitienu
*bibliotēkā savākti trīs A.Manfeldes darbi izpētei un dažu jautājumu izveidei
*noskatīts „Mrs Nobody”. Biju gan gaidījis vieglāku izklaidi, bet izvērtās viss par amizantu rotaļu iz viena cilvēka „kas būtu ja būtu” un „dzīve ir vērtīga un skaista tieši tāpēc, ka ir nāve”
*izvārīti pelmeņi un uztaisīts biezpiens
*izgludināti t-shirt un ūzas
*pusstunda veltīta vācu valodai
*kindlā iestumts svaigais „Rīgas laiks” un nākamais J.Alekšovska rakstu darbs „Roka”
redz, sīkumi vai nē, bet ja tā piedomā un pieraksta, tad ārpus darba laiks tomēr gana lietderīgs.
Bet mana kundzīte tikmēr Vācijā, kopj 2. pasaules karu redzējušu Hansu un viņa ģimenīti – nu jau 5.dienu.
-
Current Music: David Linch "She rise up"
-
0 commentsLeave a comment
- ir laiks
- 10/30/11 12:38 am
- Nu ir pienācis laiks palikt 4 mēnešus vienatnē ar sevi un saviem solījumiem sev. Pārbaude, vai es esmu savu solījumu vērts, vai tikai sev muļķīgi meloju.
-
0 commentsLeave a comment
- 9/3/11 11:59 pm
- Pirmkārt - nekas tik labi nenoņem stresu un dusmas, kā 15km ar vellapēdu.
Otrkārt - prātā stāsts. Par košļeni, par dzeltenu beigtu putnēnu. Par košļeni matos un frizierīti, un galu galā par cilvēku, kurš pielipināja košļ. gumiju pie parka soliņa atzveltnes.(ar laika cilpu).
Treškārt - vajadzētu pamatu uzrakstīt līdz pirmdienai.
Bet kā vienmēr, prāta kūtrums un slinkums jem virsroku. Nevar kalpot diviem kungiem - sev un sev. Ir jāizvēlas viens no "es".
Nedēļas nogales dziesma un citāts - "Velns lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi. Te mēs šķirti, te mēs divi...", kā dzied Aija Kukule
-
0 commentsLeave a comment
- 8/28/11 11:44 pm
- Puse dienas miera. Bleķa krūze ar svaigi spiestu ābolu sulu. Rotaļas ar virtuālo, bet rokām taustāmo Mein Kampf. Bet ne par to es, tas tikai dienas fabrikas uzskaitījums - šodienas karkass.
Telefona zvans. Klausulē dzirdu - manās rokās nomira putniņš. Patiesībā dzirdu - manās rokās nomira... pēdējais vārds pazūd starp klausuli un ausi. Kas? Ko? Kapēc? Vārds pa vārdam, izrādās - mana kundzīte ejot pa ielu atradusi putniņu, vēl dzīvu, knābītis virinās. Un viņas rokās tas pēc brīža mirst. Atnesusi mājās, atradusi nelielu tējas kastīti un tajā iesaiņo nu jau nelidoni. Dzeltenu pakrūti, sīks. Saka - jāapglabā. Man galvā tai laikā velkas līnijas, paralēles un perpendikuli, - redz cik simboliski mirst mūsu mīlestība, viņas rokās, dzeltenu pakrūti, vēl skaista, bet jau beigta. Apsolīju apglabāt dārzā. Protams aizmirsās, izmetu sētas miskastē. Lūk kā mana mīlestība aiziet.
-
0 commentsLeave a comment
- top secret
- 8/24/11 11:51 pm
- Vēlēšanos kliegt, ik pa brīdim iekliegties - spalgi, griezīgi, izmisīgi, tādējādi izkratīt kamolu kas ripinās kaut kur pakrūtē (mazliet virs saulītes). It kā tur kāds ķermeņa ibn miesas gariņš baltā naktsmicē tamborētu cakainu ešafotiņu, teiksim slapja asfalta krāsā. Nevaru atbrīvoties no šīs vēlmes. Tik vien izdodas kā to rīstīdamies norīt. Nav jau tā, ka visu laiku nepārtraukti pa iekšu kāds kļodzinātos, bet kad, pavisam vēlu, pusvienatnīgā pustumsiņas pusklusumā tas iesākas, tad tik tiešām rīkle slāptin slāpst pēc pusmetrīgas pincetes un vietējās anestēzijas.
Gribētos to ešafotiņu izvēmstīt, vai vismaz izrakstīt ārā, ko arī daru.
-
Comments have been disabled for this post.
- kautkas nepasē
- 4/1/07 11:42 pm
- kautkas nepasē. pēc idejas vajadzēja visu dienu nogulēt, vaidot un vārtoties pa guļvietu ( ņemot vērā pēdējo divu dienu laikā patērēto "pārtikas produktu" daudzumu), bet... ieslēdzās darbaprieks. ( dīvains saliktenis, tik tiešām). kā iesāku rīta agrumā pucēt māju un veikt trauku tehnisko apkopi, tā ar saules rietu pamazām atslābu. tāpat jau bardakam vēl ne gala ne malas, bet tomēr.
tagad - cigaretes viena pēc otras, fonā vecumvecie "Zvaigžņu kari", zem palodzes vēl arvien Trako Kaķu iela. Skaisti.
-
0 commentsLeave a comment