varenuha
varenuha
- bilance 12.03 - 18.03
- 3/18/12 09:48 pm
- Nepārtraukti nīdu par to, ka vajag atsākt rakstīt un rakstīt. Un protams, nesanāk. Tad nu ķeros klāt izsmalcinātākām un viltīgākām metodēm, lai sevi piespiestu darīt to ko īstenībā vēlos. Iedibinu tradīciju nedēļas bilancei.
Un tātad, šīs nedēļas kontā:
tekila, "G.Treimanis. Mistērijas", Liepājas "Hanana", Želves "Meitene, kas nogrieza man matus", "Tinker tailor soldier spy", grāmatu svētki Talsos ar Ilustrētā svešvārdu vārdnīca un Kortāsara "Kāds, vārdā Lūkas", pokers, Vivaldi - Concerti per fagotto I (Azzolini) un viens ģitāras motīvs. Tā tas izskatās īsumā.
Tekila vienmēr ir un tāda arī paliks. Un tas ir dzēriens kas jādzer vai nu tiešām ļoti labā kompānijā vai arī vienatnē. Šoreiz vienatnē.
Kā jau parastajam vidējam latvietim, arī man (lai arī bez latviešu asinīm manās poļu) patīk bāzt savu degunu citu dzīvēs, domās. Tas nozīmē, tīri labprāt lasu memuārus, atmiņu stāstījumus, dienasgrāmatas un dažāda veida pētījumus. Neskatoties uz to, ka ļoti bieži sanāk vilties. Un grāmata par G.Treimani radīja ļoti pavirša darba iespaidu, apnika lasīt lappusi pēc lapas vienu un to pašu. Saprotu, ka tur sakompilētas dažādu cilvēku atmiņas un stāstījumi, bet tomēr - ja man jālasa sesto, septīto reizi viens un tas pats... Pie tam, tiešām interesantas lietas paliek nelasāmas - vēstuļu kopijas uzrādītas pārfotografētas. Kā dēļ? Tās gandrīz nav salasāmas (ar neapbruņotu aci). Tas ka cilvēks raksta vēstules, vēl jo sevišķi pirmsdatoru laikā, tāpat ir skaidrs. Lai būtu uzskatāms rokraksta paraugs?
"Hanana"s sniegtais baudījums un labums jau labu laiku ir novērtēti gan "cilvēks parastais", gan speciālistu aprindās. Pieturos pie tā paša viedokļa - izcili, lai neteiktu vairāk. Gribu tik piebilst vienu, skatoties izrādi, ik pa brīdim, pavīdēja doma - re, cik liela nozīme ir sīkumiem. Tas no režijas viedokļa. Cik gan daudz no svara lai ideāli nospēlētu vajadzīgo tēlu ir atrast visideālākos sadzīviskos sīkumus. Un tieši tie galu galā sasummē raksturu. Viennozīmīgi - Ausma (Kučinska) un Jurčiks (Dombrovskis) spēlē ļoti, nu ļoti.. (vārds "labi" liekas par maz), bet viņiem bija uz kā būvēt. Toties K.Goda Harijs - mmmm...Daži teikumi visā izrādē, bet spēle un tēls paņem acumirklī. Un kādēļ? Tieši to sīkumiņu dēļ. Kā ienākt, kā iziet, kā pamāt, bet šoreiz liekas galvenākais sīkumiņš - kā iedzert. Bez šī sīkuma pazustu viss Harija krāšņums un, iespējams, arī balva 2009./2010. sezonā par labāko otrā plāna lomu. Esmu priecīgs, ka esmu redzējis. Un pat stāsts `kā es nokļuvu līdz iespējai redzēt ŠO izrādi` ir iekšēja izbrīna vērts - absolūta sīkumiņu un gadījumu salikšanās vajadzīgajā kombinācija - nu gluži kā pašas civilizācijas rašanās (ja lūko no Darvina loga).
Želves stāstu krājums vēl nav piebeigts, bet tomēr pieskaitu to šīs nedēļas bilancei. Un pie tam ar + zīmi. Ja pirmo stāstu lasot, prātā pavīdēja "wtf" tipa smīniņi par stila un citiem dažiem klupieniņiem (protams, neesmu ne filologs, ne literatūras speciālists lai mans sajūtu līmenis pretendētu uz kaut cik objektīvu subjektivitāti), tad virzoties arvien uz priekšu pārņēma `tā` patīkamā tirpinošā sajūta kas rodas baudot kaut ko patīkamu un labu.
Šīs nedēļas pirkums ietilpst pasākumā "Grāmatu svētki Talsos". Jau sen, izkāris mēli, siekalojos grāmatnīcā gar svešvārdu vārdnīcu. Tik roka necēlās no maciņa vilkt pāri 20ls. Un lūk, šoreiz - dēļ mazliet aplupināta vāka nocenota uz 8ls. Viss pārējais notika nedomājot un balstoties tikai uz motoriku un mehāniku.
Un arī šobrīd skan šis Vivaldi darbu ieraksts, izvilkts no i-neta dzīlēm.
Lūk, ar to arī slēdzam šo nedēļu. Tagadiņ vēl mazliet ledusauksta šnabja, mazliet pokera i-netā, mazliet Želves un ripojam jaunā nedēļā. Tas nekas ka astronomiski tā jau ir sākusies, bet tomēr - mēs katrs savu laiku skaitam pa savam.
-
Current Music: Vivaldi "Concerti per fagoto"
-
0 commentsLeave a comment