Uuuuuuun....atkal sākam.
un daudz!!


beer is what you can get away with.

un dzīve iet tikai uz priekšas pusi,
nekas,ka mani uz vietas atstājusi.

dažreiz jūtoties noguris,es esmu tieši tā,kā man jābūt.

un es smēķēju biežāk un man tas netraucē,pagaidām nē,pagaidām vēl tīrās vietas uz sirds ir jāaizmālē.

Tu esi mana aizmirstība,vienmēr.
(tavi pupi ir mani)
bet Tu vienmēr liec man ziedēt!

un Tavs tēvs arī :D:D:D puaa puaa puaaaaaa!!!

Tikai tad,kad ar kājām iebrien jūrā un ej pretī saulei,tikai tad tu izjūti dzīvi. es šodien.

piedrāzt visu,tētis visu vienmēr sabojā,kā var tik ļoti "uzlikt mīksto" savam bērnam.
garīgais man tāds kā pēdējam izdzimtenim un gribas šovakaru pavadīt ar Jāni,laigan tajā pašā laikā tas ir pēdējais,ko vēlos. es zinu ka mēs sastrīdēsimies un es zinu,ka es atkal klusēšu (iemāciet man vidusceļu-es vai nu klusēju vai runāju tā,ka otram nepelnīti sāp). Es nometu klausuli ātrāk,lai nedzirdētu vārdus,ka Tu mani mīli. es neko negribu dzirdēt,iesim un klusēsim. man vis ir apnicis.
man viss ir apnicis,sākot no piparmētru tējas,beidzot ar tēti un mammu un mūziku un visu kas atrodas šeit un tur. vis ir apnicis,man nav kam ticēt,nav. jo es Tev neticu.sev vēljovairāk.

tur skaisti alnienes sauca alnis un pirmā meža ieelpa manās plaušās bija kā piermā ieelpa jaundzimušam bērnam, tik ļoti es ilgojos pēc dziļiem,neskartiem laukiem pie ezera.
zvaigznes,ja visu ņem abstrakti,tad zvaigznēs nebija brīvas vietas kur mēnesim iespraukties.

es daudz domāju,es tik daudz domāju un tajā pašā laikā baidos no Tevis,baidos atkal nonākt pie tā,ka are Tevi nav vērts strīdēties,jo šajos strīdos,es nezinu,kāpēc-es jūtu,ka man IR taisnība.Un strīdu ir daudz,bet NE tik daudz,kā manas piedošanas.

tas mūs nekur nenovedīs.

es nezinu vai man sāp un ja ne,tad tas ir slikti.

ŠORīTS skaists un silts,ar kafiju,ū,man vēl ir cigaretes!

neparasti domu gājieni liek domāt ka drīz būšu tukša kā smilšukaste kurā neviens vairs nespēlējas!

bet.....tak pohuj.

es kļūstu par to,kas es nevaru būt

šodien es biju viena,es beidzot viena sēdēju Daugavmalā un raudāju,beidzot es raudāju un runājos ar sevi.
pīpēt vienatnē ir pavisam savādāk pīpēt.
Pīles peldēja pa straumi,bet es sēdēju malā.