tur skaisti alnienes sauca alnis un pirmā meža ieelpa manās plaušās bija kā piermā ieelpa jaundzimušam bērnam, tik ļoti es ilgojos pēc dziļiem,neskartiem laukiem pie ezera.
zvaigznes,ja visu ņem abstrakti,tad zvaigznēs nebija brīvas vietas kur mēnesim iespraukties.

es daudz domāju,es tik daudz domāju un tajā pašā laikā baidos no Tevis,baidos atkal nonākt pie tā,ka are Tevi nav vērts strīdēties,jo šajos strīdos,es nezinu,kāpēc-es jūtu,ka man IR taisnība.Un strīdu ir daudz,bet NE tik daudz,kā manas piedošanas.

tas mūs nekur nenovedīs.

es nezinu vai man sāp un ja ne,tad tas ir slikti.