<3
Pēc darba devos izbraucienā ar velo un saule tik ļoti spīdēja acīs, ka neko nevarēja redzēt.
Pēc darba devos izbraucienā ar velo un saule tik ļoti spīdēja acīs, ka neko nevarēja redzēt.
For I move slower and quieter than most
I grew up too quick and I still forgive too slow
Spotify nedēļas atklājumi parasti man ir vai nu lieliska pleiliste vai drausmīga pleiliste, never inbetween :) es ceru, ka visi mincīši jau ir tikuši pie saviem sunny spots! Ir viena diena līdz pavasarim
Heh, atliek tikai uzrakstīt, ka neesi saticis 2 mēnešus un momenta satiec vakarā uz ielas. Un vienkārši turpini sarunu, kur tā pirms tiem mēnešiem ir beigusies. Šis, laikam, ir mans lielākais wtf, cik tieši viegli var būt runāt un būt kopā ar kādu. Ar lielāko daļu cilvēku, lai cik ļoti es viņus arī nemīlētu, tur vienmēr ir klātesoša tāda neērtības sajūta, neveiklums, ko grūti izturēt, savukārt te pēc pirmā randiņa, man liekas, ka es pat vairs nesatraucos pirms tikšanās reizēm, ok, vienu raizīgu reizi atceros, bet visādi citādi man tik neraksturīgi viegli. Otru tādu cilvēku atceros pirms gadiem 6 vai 7. Tas gan nebija romantiskos nolūkos, so a bit different. Romantiski nolūki vienmēr jūtās x3 uztraucošāki. Te gan droši vien paldies jāsaka arī tam, ka otrs cilvēks ir drusku mazāks sociāls lempis. Anyhow, ar to visu es gribēju teikt, ka pasaule ir pārsteigumu pilna un reizēm mēs vairs neesam vientuļas salas. Tās reizes jūtas precious.
Citās, mentālās veselības ziņās, es nezinu, kas ir noticis, bet es vairs nejūtos pārgurusi. Pēdējos ciktur gadus ir bijis tā, ka ja neesmu kārtīgi izgulējusies vai aizgājusi gulēt ap diviem, es varēju savu dienu absolūti norakstīt, man nebija spēka, spējas koncentrēties un whatnot. Nu jau kādus pāris mēnešus dienas, kad neesmu izgulējusies ir still ļoti ok dienas, vakar, piemēram, aizgāju gulēt pēc diviem, nākamo dienu pavadīju birojā un pēc tam vēl pēc darba ar velo izbraucu līkumu līdz Babītei, atbraucu mājās, uztaisīju ēst, palasīju. Šis viss būtu neiedomājami pirms pāris mēnešiem, pat ja es būtu aizvilkusies uz biroju, es jau trijos būtu mājās, miegaina un nelaimīga. Vai šī varētu būtu atkopšanās beidzot no izdegšanas?! Vai es tomēr kaut kad atgūšu sevi un vairs nebūšu sick and tired of always being sick and tired?!
Vakarā ir terapija. Sāku domāt, ka man vajag 2 veidu terapijas, šo un dinamisko, jo man gribās parunāt par to kā es jūtos šeit un tagad. Par izolēšanos vienlaikus ar vientulības sajūtu. Par to, ka es noraidu jebkādus socializēšanās mēģinājumus, paralēli jūtoties vientuļš un tā, ka man gribētos socializēties. The fuck is that!!!! Agrāk nebija tik slikti tieši šajā aspektā, ja mana fiziskā pašsajūta uzlabojas, tad spēja socializēties un būt ar cilvēkiem ir absolūtā bedrē.
Krašošana uz cilvēkiem man absolūti ir veids kā disasociēties no savas dzīves.
nezinu kā lai padaru sev šo vakaru paciešamāku, jau otro dienu nemiers un trauksme. Drusku parunājot ar sevi, izklausījās, kā tās vienkārši ir kaut kādas skumjas, kuras nolēmušas maskēties. Gandrīz vai būs jāsāk ticēt tam, ka nervostrong strādāja, nedēļu neesmu dzērusi. Var jau būt, ka vienkārši sagadīšanās.
Man liekas, ka ja man būtu nelimitēts naudas daudzums, es to notērētu braukšanā. Vispār, ar manu apsēstību, nu jau sensu sāk meikot mašīnas pirkšana.
Fonā skan dziesma ar nosaukumu Love and validation. Love and validation is what got me in this mess in the first place!
Terapijā deva mājas darbu, kur jāpiefiksē, kur izmantoju/gribu izmantot norobežošanos no citiem un alkoholu kā coping strategies. ļoti interesanti. šŠitā ir tā mindful living, ja?! Zināt savas motivācijas.
tā gaišā mīlestības sajūta tikai turpina augt. neesmu viņu satikusi kopš decembra sākuma, bet tas izrādās nav šķērslis. tam gan ir parādījies arī kaut kāds skumju piejaukums, par kuru nezināju, jo kā kārtīgs zaldātiņš, biju to nostūmusi pagrīdē. Tas izskaidro, kāpēc esmu tik neierasti dusmīga un aizkaitināta.
Man ir liels prieks, ka ir iespēja pārskatīt to kā jūtos. Nav jau tā, ka tas viss ir kaut kas pilnīgi negaidīts, bet tā ir iespēja to "redzēt" kaut kādās tādās tīrākās formās. Un tas ir ļoti skaisti. Arī skumjas savā tīrajā formā ir skaistas, kad tur nenāk kaut kādi aizvainojumi vai jušanās nevērtīgam vai defektīvam. Nedaudz maģiska sajūta, ka kaut kur manī ir tāda gaiša mīlestība. Un tas, ka it is not going to happen padara viņu vēl gaišāku, man nav iespēja to sabojāt.
Tātad 153km un 24h vēlāk.
Saņēmos un beigās aizbraucu uz Mālpili skatīties teātrus. Šis ir tieši tas kā es iedomājos savu dzīvi un kāpēc es gribēju tiesības, lai vienkārši randomā pēc savām vēlmēm un vajadzībām kaut kur aizbrauktu, nevienam neko nelūdzot un neprasot (heh, pēc sarunām terapijā es gan uz šo skatos ar drusku lielākām aizdomām, bet hei, reizēm savi coping mehānismi dabūt tev tiesības!)
Izrāde bija ļoti maiga un sirsnīga, ļoti rekomendēju. Cita starpā Mālpils kultūras nams ir ļoti ok vieta, kur braukt skatīties teātri, Valmieras teātris tur pabieži viesojas, un man liekas, ka uz tādu Mālpili no Rīgas ceturtdienas vakarā ir vieglāk aizbraukt kā, piemēram, uz Valmieru.
Pati braukšana bija, well- PIEDZĪVOJUMS.
Un daļēji es tajā vainoju to apsēstību ar KA TIK KĀDS NEBRAUC PAR LĒNU.
Lai cik lielisks (ne es) tāds iesācējs būtu, vienmēr būs pirmā reize, kad viņš naktī, tumsā brauks pa nepazīstamu, līkumainu un kalnainu divu joslu ceļu, kur maksimālais ātrums ir 90 km/h. Un nekāda vizināšanās pa Mūksalas apli vai Maskačku tur nepalīdzēs. Es domāju, ka tas būtu bijis mazāk bailīgi un vairāk droši, ja es būtu varējusi atslābt, un man galvā nebūtu tā balss, kas visu laiku raizējas par to, ka es cilvēkus aiz sevis kavēju un tāpēc izraisīšu avārijas situāciju, viņiem mani apdzenot, un ko es vispār lienu uz ceļa, ja nemāku šitā droši braukt. Generally es braucu pārāk ātri savām prasmēm un biju nestabila uz ceļa. Ir jāiemācās pohuj par šo, kamēr neesmu stabils braucējs. Visā besīgā posma garumā tāda mašīna, ko kavēju gan bija tikai viena, toties atpakaļceļā man pa priekšu brauca, kāds ļoti nedrošs rausītis.
Ļoti jāuzteic tāspuses fauna- pelēks kaķītis pār ceļu skrēja pa gājēju pāreju, bet atpakaļceļā lapsis stāvēja pie ceļa un gaidīja, ka es pabraukšu garām.
Visā visumā spriedze bija pamatīga, pēc vienpadsmitiem biju mājās, iegāju dzīvoklī un sajutos kā dzērusi, lai gan, protams, nebiju. Un vakar arī atnākot mājās aizmigu šešos.
Toties pēc tam pa dienu, braukt pie mammas un pa pilsētu likās tik viegli, taisnas līnijas, visu var redzēt, mazi ātrumi, izcili.
Tā rūdījās tērauds. Jebšu, runājot kapteiņa Amerikas vārdiem- but did you die?!
Terapeite pirmajā tikšanās reizē teica, ka es atstāju silta cilvēka iespaidu. Un es nevaru beigt par to domāt. I've been called hot, bet that's not the same, hehe. Es sev ar visu ko saistos, bet ne ar siltu, es jūtos pārāk tīģerīgi lecīgs un ar asiem stūriem, kas nav slikti. Vienkārši- citādāk.
Vēl man ieteica aiziet pie psihiatra un noskaidrot, vai man nevajag medikamentozu palīdzību ar ikdienu. Man liekas, ka šobrīd nevajag, turos šobrīd pie savām mazajām lietām, joprojām ir inerce iet ārā, gatavot ēst, gribēt lietas. Bet vispār man ir bail, ka es tur aiziešu un tāds grumpy onkulis man teiks- akdies, bet ko Jūs šeit esat atnākusi, Jums taču viss ir kārtībā, Jūs vienkārši esat ... es nez, slinka?! Vai ka šis ir human condition un tā ir un vienmēr būs un nekas nebūs citādāk, tā ir tā pieaugušo dzīve, nevis depresija, ja! Get over it!
Citās ziņās dīdos un dricelējos par to, vai man nākamnedēļ vakarā vajag braukt uz Mālpili skatīties Kalendārs mani sauc. Es ļoti gribu redzēt izrādi, bet es neesmu droša, ka manam pirmajam garajam braucienam jābūt tumsā, uz nepazīstamu vietu, pīķa stundā. Es gan varētu braukt agrāk un tad sēdēt mašīnā VISAS stundas līdz izrādei. Hmm, hmm, vispār laba ideja, jo pietiktu jau ar stundu agrāk izbraukt. Ha, fuck yeah!
Man ļoti patīk šis gaidīšanas laiks, kad pavisam, pavisam drīz būs pavasaris, sapņot par to kā es saulē sēdēšu hamokā, vedīšu puķu stādus balkonam (ko droši vien nedarīšu, bet man patīk sapņot par zaļu balkonu), kā saule spīdēs acīs, kā es no rītiem braukšu peldēties jūrā. Nu labi, man vienkārši patīk sapņot, not much into that šeit un tagad :)
| 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 |
| 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 |
| 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 |
| 22 | 23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 |
| 29 | 30 |