< back | 120 - 130 | forward >
vakardienas [userpic]

Trainwreck calling for service

January 25th, 2021 (12:19 pm)

rinda pie terapeites 3 mēneši, ha!
nāksies izdomāt citu veidu kā uzlikt sevi atpakaļ uz sliedēm

jāatzīst, ka tas apbēdināja daudz vairāk kā domāju. Par spīti tam, ka tā bija tāda nosacīti spontāna doma, un bija arī sajūta, ka gan jau būs ok- nav ko zvanīt, kaut kas manī bija pieķēries domai, ka varēšu izrunāties. Ar kādu, kurš jau gadu manī ir klausījies. Izdabūt no sevis šos pēdējos mēnešus ārā for good.
Gribās raudāt.

vakardienas [userpic]

January 22nd, 2021 (09:23 pm)

Es šodien biju tas cilvēks, kurš uz ielas auroja uz autobraucēju un pieprasīja, lai izkāpj (es nezinu, ko es būtu darījusi, ja izkāptu, droši vien turpinājusi aurot).
Viņš savukārt bija tas šoferis, kurš, gribēja veikt labo pagriezienu pāri man, kura brauca taisni. Vienīgais, ko es spēju izdomāt kā attaisnojumu, ir, ka viņš domāja, ka es arī griezīšos. Lai gan pēc sejas izteiksmes, t-veida krustojuma vidū, viņš vnk no manis sagaidīja, ka es bremzēšu.

vakardienas [userpic]

January 13th, 2021 (09:37 am)

Kā atšķirt selfkēru no padošanās?

vakardienas [userpic]

Once i contained not only snacks but also multitudes

January 4th, 2021 (12:46 pm)

varbūt man jāatsāk lasīšana tāpat kā skriešana- lēnām. Cilvēki lasa grāmatas mēnešiem, nevis stundām. Ir diezgan skaidrs, ka es vairs nevaru nokoncentrēties lasīšanai kā agrāk, tad varbūt jāsāk ar mazumiņu. 10min/30 min vai 50lpp. Es ļoti gribu atsākt lasīt. lasīšana un grāmatas ir bijusi mani definējoša lieta mūžīgi (tāpat kā darbs ar zirgiem // bitter laughter), un es zaudēju sevi definējošās lietas milzīgā ātrumā.

vakardienas [userpic]

Город устал

December 22nd, 2020 (02:10 pm)

sirdssāpes nav viegli pārdzīvot arī tad, kad pandēmijas nav. Bet ar katru reizi arvien vairāk sirdi lauž nevis tas, ko kāds ir pateicis vai izdarījis Tev, bet gan tas, ko Tu esi izdarījis ar sev uzticēto sirdi. es nezinu, cik bieži citiem liekas, ka viņiem nevar ļaut iet pie cilvēkiem, būt ar viņiem, jo ir pilnīgi skaidrs, ka kādā brīdī ievainosi viņus. Man liekas, ka mani nevar laist pie cilvēkiem. Nekad. Tas cilvēks, par kuru viņi stāsta, tas taču nevaru būt es. Tās lietas, ko esmu pateicis vai izdarījis, kāpēc es to darīju, es zinu, ka tajā brīdī tā likās vienīgā iespēja, bet tagad, ar distanci, vai vispār ir iespējams nežēlīgāks solis. Un tu esi centies, visu laiku centies, reizēm nav sanācis, bet tu esi centies atkal un atkal, sadzirdēt, saprast, nenoreaģēt ar iekšējo- sāpināto būtni, bet ar racionālo un laipno. Giving the benefit of doubt. Un vienmēr pienāk brīdis, kad tas nav nostrādājis.
Kā kāds, kurš jūtas tā, ka ir tik ļoti centies, var tik ļoti sastrādāt sūdus
māksla nav grūta, grūti ir būt labam cilvēkam. Huļi tas ir tik grūti

vakardienas [userpic]

December 21st, 2020 (03:53 pm)

tas vienreiz ir jāpasaka, bet īpaši tas ir jāpasaka pēc stāsta izlasīšanas, ka es diezgan ļoti krašoju uz kuzminsvenu.
ir cilvēki, kuri raksta tā, ka es nejūtos ne viens, ne vientuļš, jo šo sajūtu es pazīstu un :"Jā, es arī tā domāju!" un tieši tā, šis vārds izskatās pēc tieši tā diennakts laika (reizēm gan ir skumji, ka es nekad neesmu spējusi ar šiem cilvēkiem izveidot draudzību vai kaut vai sakarīgi komunicēt), un tad ir tie cilvēki, kuri vispār nedomā kā es, un es nekad neuzradītu tādu vārdu salikumu vai domu kopumu. Bet kaut kas tur ir ļoti silts un pazīstams. A softer world if you please. Un tad mēs krašojam.

vakardienas [userpic]

December 20th, 2020 (11:49 am)

Māsa atkal varēs iet uz Lingas koncertiem

vakardienas [userpic]

December 19th, 2020 (07:08 pm)

Mehehe, viens no exiem uzradies manā instagramā, un es zinu, ka viņš čeko nevis to, kā iet man, bet to, kā iet Uldim Pūcītim. Kas izskaidro to, kāpēc es viņā tik ļoti iemīlējos <3

vakardienas [userpic]

December 18th, 2020 (04:31 pm)

viena no mistiskākajām lietām manā dzīvē ir alkohola patēriņa korelācija ar vidējo skriešanas ātrumu. Jo vairāk es dzeru (nu, droši vien līdz kādai robežai), jo labāk es skrienu. Pēdējās divas dienas esmu dzērusi DĀUDZ vairāk kā vidēji pēdējā gada laikā, mans vidējais ātrums līdz ar šo ir pārvietojies no 5.50-6.00min/km uz 5.10-5.15, un tas ir liels lēciens.
Šo korelāciju esmu pamanījusi jau iepriekš.
Citās ziņās- visas dziesmas ir par šķiršanos. Mentāli esmu vietā, kur man liekas, ka es izšķīdīšu pie vismazākā satricinājuma but whatever we do we show no emotion, we show, we show no emotion
Galvenais nevienam par to nestāstīt, visu turēt sevī un noslēgties no pasaules, muhahahaaaaa
Beigsies pandēmija, un tad gan es gribēšu bučoties ar svešiniekiem, neiešu gulēt līdz rīta gaismai, jo ir pārāk interesanti (nevis moka bezmiegs)un nekad, nekad, nekad vairs netikšos ar cilvēkiem, kuri ir kā es.

vakardienas [userpic]

November 19th, 2020 (08:03 pm)

Man ir drusku piegriezies gaidīt brīnumiņu.

< back | 120 - 130 | forward >