bet vispār es par šo te tā metos komentēt, jo man arī tas "vajag pielāgoties un būt tādai, kā no manis gaida" impulss ir ļoti izteikts un cenšos ar to cīnīties un visu laiku sev atgādināt brene brown rakstīto par saiknes veidošanu un to, kā izliekoties citādi esam zaudētāji abos gadījumos (jo cilvēkam vai nu patīk maska, vai, vēl sliktāk, nepatīk, tātad nav izdevies to uzbūvēt pietiekami atbilstošu, woe is me), kamēr autentiskums kā mērķis atmaksājas vienmēr, jo pat tad, ja cilvēks nenovērtē/viņam nepatīk, esi sasniedzis mērķi un bijis patiess, savukārt, ja patīk, tad vispār fantastika, real bonding going on and such.
bet tas balanss, kur mēs vienkārši pielāgojamies un kur kļūstam jau nepatiesi, kur ir tā robeža, es, piemēram, nezinu, vai es to zinu