es saprotu, kā pilnīgi jebkas var būt nogurdinošs, ja tas ir visu laiku unnav atbilstošs ērtākajam mode of functioning

un tāpat arī man liekas normāli, ka ir brīži, kad cilvēks var lūgt otram konkrētā situācijā izturēties kādā citā veidā - piemēram, ikdienā ironiskam lūgt, lai pažēlo, kad ir bēdīgi, vai arī ikdienā rāmi piekāpīgam, lai pastrīdas pretī, kad vajag izkašķēties ar kādu, visas cilvēciskās attiecības jau tomēr ir nedaudz pieslīpēšanās spēle, tas nenozīmē uzreiz kļūt par citu cilvēku - ja netiek sagaidīts, ka citādā,ne pamata/ērtākā uzvedība kļūst par vienīgo. Tev pašai taču arī noteikti ir brīži, kad gribas nevis dzelt, bet maigi un mierīgi, ne?

tas ir, tl;dr variantā - man šķiet, ka ir plašs spektrs izvēļu pa vidu starp kļūšanu par citu cilvēku un vienmēr darīšanu pēc sava