Tender is my heart that's screwing up my life

Par katra paša iekšējo praidu, par cilvēku grupas nonivelēšanu līdz vienai kopīgai pazīmei un to neaprakstāmo sirsnīgumu, labsirdību, mīļumu- sauciet kā vēlaties- palika silti ap sirdi. Tā, ka gribās iet un apskaut, you know. (Man jau vispār patīk grābstīties ap cilvēkiem, kas man patīk, ja neskaita to mulsinošo apskaušanos satiekoties un atvadoties- forced hug, me no likey.)

Šodien savā lielajā slinkumā negāju skriet, bet braucu uz darbu ar līkumu (pāri Vanšu tiltam, līdz Salu tiltam un atkal pāri, un ta pa promenādi uz darbu- I knooow!!!). Ļoti skaista pelēkrozā dūmaka. Un tagad es tāds samaigojies sēžu kažogā (te es iedomājos vāveri, kas, ieķērusies ar nagiem žogā, laiski šūpinās) un ar sildītāju. Salst, bļa! Visur! Visu laiku! Sports nogalina!!!! (mana ķermeņa spēju ģenerēt siltumu)