o, un ja nu šī atslābinošā pieredze ir solis ceļā uz reparenting yourself? varbūt ir tieši svarīgi un noderīgi tikt pie mierinošas pieredzes, kurā nav jāuztraucas par lēmumiem, lai pārdefinētu baseline un no miera izejas punkta kaut kādā brīdī pakāpeniski varētu pamazām būvēt sev derīgas un atbalstošas lēmumu pieņemšanas struktūras, kurās visas šķirbas neaizpilda pārmērīga trauksme?

katrā ziņā, ļoti, ļoti forši, ka tiec pie pieredzēm, kas ļauj būt komfortā ar savu prātu! domāju, ka tas ir daudz būtiskāk par kontekstu/formātu, kurā tas notiek, kamēr neviens no tā necieš.