es joprojām gaidu tās pašaizsardzības apmācības, ja!

bet, ja nopietni - man šķiet, (ne)iederēšanās sajūta un (ne)apmierinātība ar darbu ir divas drusku dažādas problēmas, starp kurām, protams, pastāv zināma pārklāšanās, bet (vismaz manā pieredzē) neiederēšanās sajūta parasti ir vairāk par attieksmi pašam pret sevi, ne tik daudz par to reālo darba vai citas vides kontekstu.

that said, darba vietas un jomas IR ļoti atšķirīgas, un tam ir milzīga nozīme (dis)komfortā, kuru tajās jūtam. protams, mēs katrs piedalāmies tajās mijiedarbībās, kas darba vietā notiek, bet tās tomēr ir MIJiedarbības, lai cik iedvesmas kādam būtu, sūdīgs konteksts var nokaut arī to, mierīgi. kiiiiiind of izmantojot Tavu rakstnieka metaforu - kāda vēl iedvesma vai rakstīšana, ja kāds tev visu laiku rauj no rokām ārā pildspalvu vai vienkārši apsēžas uz tavas tukšās lapas un pieprasa muguras masāžu. :D nu, vai tad, ja fonā visu laiku kauc ugunsdzēsēju sirēnas un jebkurā brīdī tavu lapu var apliet no šļūtenes. un ir kaut kādas lietas, kuras var izdarīt, lai tos suboptimālos apstākļus mainītu, bet var gadīties arī tā, ka vienkārši jāiet rakstīt citur, kas zina.

Tu esi brīnišķīgs zvēriņš, un Tu vari un drīksti darīt jebkurus darbus, ko vēlies, pat astrofiziku, tikai tad būs jāiemācās klāt vairāk, nekā dažu citu jomu amatiem :D

P.S. es arī brīžiem jūtos tā, ka kaut kādas daļas no manām prasmēm sāk atmirt, jo nav laika un konteksta tās produktīvi izmantot :(