Nezinu detaļās Tavu situāciju, bet izklausās, ka Tu esi ļoti nogurusi un ka Tev drīzāk derētu, nez, kāds brīvs posms, lai atpūstos un sajustos emocionāli stabilāk. Zinu no pieredzes tās šaubas par savu nodarbošanos, bet tad atkal rodas jautājums - jā, bet ko tad citu es gribētu un varētu darīt, kādas ir manas spējas? Un, ja esi noguris un emocionāli iztukšots, vienīgā atbilde, kas nāk prātā, ir - da neko es negribu un neko es nemāku. Tādējādi tādā stāvoklī pat liekas pārāk šausmīgi tādus jautājumus uzdot. Problēma gan tāda, ka dzīve jau parasti tos brīvos brīžus nedod, ja gribi sevi uzturēt, jāturpina strādāt. Bet, ja apzināti izvirzi par prioritāti atpūtu un laiku ar sevi, ir lielāka cerība to kaut kā iespiest ikdienā. Un tad var padomāt - kas īsti ir tas, kā man pietrūkst šī brīža darbā, ko man vajadzētu darīt, lai justos labāk un piepildītāk?