pilnīgi tracina tas savs izdarīgums, izdaries tu, cilvēk, kā nu tev vajagās un pēc tam visu dienu sēdi degunu urķēdams. (šito rakstot iedomājos, ka izsūtīs mani velnszinkur un tad dabūšu rauties sviedriem vaigā- tfu tu, atsaucu iepriekšējo žēlošanos).
Dzeru savu cigoriņkafiju un apmierināts rušinos vakardienas noskaņās, ak tās krāsas, tās krāsa! Ko gan saule un rīta rikšošana nodara nenobriedošam prātam...