interesanti, ka kaut kādas savas attiecības tu ņem un ieliec tādā idealizācijas kastītē pēc to beigām, un tad kādu laiku dzīvo ar sajūtu, ka jā, tas bija kas īpašs, kas savādāks, bet pēc gada, nejauši ejot cauri sarakstei, iedziļinies un saproti, ka tur taču vispār nekas nav bijis, viens vienīgs juceklis un divi sveši cilvēki, kas viens otram nemaz tik ļoti nepatīk un tikai kaut kādu dīvainu apsvērumu dēļ bija nolēmuši, ka sader kopā un ir jāmēģina.