Tas neizklausās banāli. Īstenībā tieši tagad vajadzētu turpināt terapiju, jo ir atnācis vaļā tas, kas bija norakts (jo sāpīgi un neizturami), terapijā vienmēr vispirms (aptuveni gadu pēc uzsākšanas) paliek sliktāk, bet pēc tam paliek TIK daudzreiz labāk. Un labāk ar paliekošu efektu. Ja pati terapija šobrīd jūtas tik neizturami, tad varbūt vajag pateikt terapeitei(-am?), lai viņa pāriet uz nedaudz atbalstošāku terapiju (ne tik konfrontējošu un eksploratīvu), ka citādi tev gribas bēgt prom. Esmu tā darījusi. Teikusi savam terapeitam, ka tagad mums jākustas gliemeža ātrumā, citādi es nespēju izturēt emociju intensitāti. Just my two cents.