šorīt esmu raudājusi 130 dažādās pozās un jutusies tā, it kā man būtu publiski jārunā 200 cilvēku priekšā par tēmu, kurā manas rināšanas aprobežojas ar 3 teikumiem. Tādi tagad izskatās mani rīti. Es gribu prom no drauga, darba, jebkā, kas man ir kaut nedaudz svarīgs, jo, būsim godīgi, kāda jēga. Es pat vairs neesmu pārliecināta, ka kaut kas man ir svarīgs, ņemot vērā, ka galvenā sajūta ir- es šo vairs nevaru.
I just need a friend to guard the door
I just need a couple minutes on the floor
I just need to talk to you for a second
I just need a break from the sound, cause it's killing me