diezgan augsts trauksmes līmenis. pēc pagājušās nedēļas, šonedēļ gribu nekur neiet, bija milzīgs cilvēku overload, lai arī ļoti priecīgs un līksms. Un pārāk daudz dzeršanas. Kad es esmu tik trauksmains un nelaimīgs, no manas dzeršanas nekas labs nesanāk, tik vien kā kauns pēc tam par to, kāds lohs esi. Un šobrīd arī jēgpilnāk liekas sēdēt un runāties ar kaķīti, kasīt zirgu un vērot lapsu ar lapsēniem mežā. Vismaz tas ir tas, ko darīju vakar vakarā un pārmaiņas pēc man negribējās novilkt sev ādu (es tiešām nezinu kā citādāk aprakstīt to trauksmes sajūtu, kad gribās tikt prom no sevis). Šodien gan notiek vairāki interesanti pasākumi, bet mēs būsim stiprs, mēs būsim varens un brauksim sēdēt pie kaķīša.