mani briesmīgi kaitina cilvēki, kuri stāsta savus sapņus, bet šo gadījumu es pati vēlos atcerēties vēl ilgi... Pēc suši un alus vakara ar jauku cilvēku, kurš nedaudz pievērsās demagoģijai par to, ka man vajag savus bērnus, es metos sapnī redzēt visus savus vidusskolas dārgumiņus, kuri, atkailinot ģenitālijas, man atklāja, ka nemaz neesot tik priekšzīmīgi vecāki un ka būt par vecāku ir grūti...
Doktor Freid, es tagad zinu, es nemaz neesmu sarežģīta, gluži otrādi, vienkārša kā bleķa lāpsta! Ak, sagrautās ilūzijas...