Man tik ļoti nepatīk tie strīdi, kas beidzas ar to, ka katrs dusmās aiziet uz savu pusi. Tā tik ļoti neesmu es.Man vienmēr gribās skriet pakaļ, lai man skrien pakaļ, salabt. Bet kaut kas galvā vienmēr aptur un saka, ka Tu nevienam pakaļ neskriesi. Tas, kas skrien pakaļ un aiztur, tas ir zaudētājs. Bet būsim godīgi, ja reiz tā ir spēle ar zaudētājiem un uzvarētājiem, tad pilnīgi pietiek gribēt saukt atpakaļ, lai zaudētu (what ever we do, we show no emotions...)
Stulbs strīds par stulbām lietām. Un nevajadzīgi uzvilkās abi. Tam nav nekāda sakara ar hormonu svārstībām. Vismaz ne mehāniski izraisītām. Šodien bija laba diena. Un tieši tāpēc tik bēdīgi, ka neaizmigšu blakus un nebūs brīnišķīga rīta kopā. "Bet es taču uzvarēju, es taču nepadevos!" viņa teica, asaras rīdama.