<3 Svalbard
<3 gliteri (nebūtu mincīšdrauga, tā arī nekad neuzzinātu, cik forši izmantot tos kā acu ēnas. Why should one not shine if one can?!)
<3 miers galvā pagaidām
<3 draudziņi. Man jau sen vairs nepatīk tough love, man tik ļoti patīk, ka mēs saudzīgi, ar maigumu un pietāti izturamies viens pret otru. Mēs visi esam drusku sniegpārsliņas tā vai citādi, un ir tik mīļi, ka tas tiek ņemts vērā, neatkarīgi no tā, vai būšana sniegpārsliņai izpaužas kaut kā kaitinoši vai absolūti pozitīvi.
skrēju un domāju, ka tiešām viegli nekad nekļūst, es tikai kļūstu ātrāka vai stiprāka. Ar riteni gan nekāda baigā attīstība nav, minot pedāļus grūti piespiesties sasniegt to robežu, kur paātrinās sirdsdarbība un mutē asiņu garša, so tā arī vizinos 24-26km/h vidējā ātruma robežās. Bet kāju muskuļi ar visiem šiem 160km izbraucieniem, ir kā akmens. Man patīk manas spēcīgās kājas, pat ja man viņas ne vienmēr liekas skaistas.
Šogad pēc vasaras haļavas rāmi uzsāku skriešanas sezonu, neslēdzu iekšā par savu aplikāciju, lai nekrīt uz nerva ar visādiem rezultātiem. Diezgan ātri tiku atpakaļ normālā formā, bet es gan šovasar gandrīz nemaz nepīpēju.
Ikurāt pizģec, cik forši!