| 80 |
[17. Jan 2017|04:38] |
bezmiega nakts pirms pēdējā eksāmena. nogāju uzpīpēt, gribu uz brīdi atslēgties no literatūras vēstures kamēr dziest kafija, piefiksēt dažas domas no murskuļa šobrīd savā prātā. sen nav bijušas bezmiega naktis, varbūt tādēļ tas šķiet interesanti. ārā pīpējot pieķēru sevi pie domas, ka jau prātoju kā rīt attaisnoties cilvēkiem par savu rītdienas disfunkcionālo stāvokli. man šķiet, ka es ļoti bieži attaisnojos cilvēkiem par to, kādēļ nevaru kaut ko tobrīd izdarīt, kaut kur būt vai pieslēgties komunikācijai. tas ir slikts ieradums, no kā būtu jāatbrīvojas, jo tā es sevi konstanti nostādu vainīgā pozīcijā. tā man šķiet. pēdējie pāris mēneši iemācījuši man labāk tikt galā ar stresu, skaidri zinu, ka pirms gada man šīs trīs mēneša pirmās nedēļas būtu ļoti grūti izturamas un izguļamas. šodiena pagāja skrējienā no vienas vietas uz otru - iesniedzām projektus domei, pēcāk piedalījos ļoti tukšā, pielaizīgā sarunā - laikam biju liecinieks kam tādam, ko varētu nosaukt par biznesa/kontaktu sarunu. smieklīga un nomācoša padarīšana.
pēc darba skrēju uz izrādi nacionālajā, no kuras bija ātrāk jāiet prom, lai paspētu uz naumaņa nakti - laikam pirmā teātra izrāde dzīvē no kuras esmu ātrāk aizdevies. ļoti neveikli kādu pusminūti mēģināju atvērt zāles durvis uz otru pusi, gandrīz izlauzu no eņģēm. to, ka biju teātra izrādē, atcerējos tikai nupat ārā pīpējot - norautas izrādes beigas un pietrūka laika to pārdomāt, kad iespaidi vēl svaigi; izrādes fragmenti mētājas kaut kur apziņas perifērijā un visticamākais arī izdzisīs pilnībā. žēl. naumaņa nakts gan bija tīri feins pasāciens, lai gan nezinu vai par to ir vērts maksāt naudu - tādas balvu pasniegšanas dzīvajā man šķiet drusku plātīga un bezjēdzīga padarīšana, ko apmeklēt ir vērts tikai tur sastopamo ļaužu dēļ. ļoti ceru pēc piecām stundām neizvilkt biļeti par mannu - ne es esmu lasījis, ne man gana daudz fona zināšanu vai ziņkārības par viņu, lai varētu sakasīt kopā pāris minūtes garu runu. un kafija ir atdzisusi. |
|
|
