| 355 |
[24. Apr 2022|22:47] |
|
gribu, lai kāds man vakarā palasa priekšā grāmatu. |
|
|
| 352 |
[28. Feb 2022|20:47] |
|
biju ģitā uz ādu. jocīgi šādā laikā teātris, bet ģita pagalmā ir stāvvietas sargbūdiņa ar gaišiem logiem un siltu gaismu. gāju garām un tur lielā krēslā bija iesnaudies sargonkulis, viņam priekšā četri melnbalti kameru monitori, bet onkulim ciet acis, galva drusku paliekta uz sānu un rokas saņemtas uz lielā vēdera. paskatījos tikai brīdi, bet man ļoti gribējās pasargāt viņa miegu un pārņēma liela, mierinoša sajūta. |
|
|
| 351 |
[15. Feb 2022|21:12] |
|
domāju par gaidīšanu kā darbu un atcerējos "pēnelopiādi". ļoti kruta grāmata. |
|
|
| 349 |
[2. Feb 2022|18:58] |
|
par mazajām, skaistajām sakritībām: rāpjos ārā no pagājušajās nedēļas apātijas plūdiem, lēni vienu pēc otras svītrojot galvā no saraksta neizdarītās lietas. pirms kāda laika ieslēdzu telefonā režīmu, kas pulksten 18.00 padara ekrānu melnbaltu un noslāpē visas notifikācijas, ja vien pats tās nepārbaudu vai ik vakaru neizslēdzu šo režīmu. man iepriekš tā bieži sanāca palaist garām telefona zvanus, bet vakar pārregulēju savu melnbalto netraucēšanas mūri tā, lai zvani tiek cauri. un tad šodien, kad nācu mājās no riteņa labošanas iestādes, tieši pienāk zvans, kuru vakar nebūtu dzirdējis. zvana kungs gados no liepājas un stāsta, kā raudājis, lasot irbes dienasgrāmatu, jo tas ir kā par viņa dzīvi, viņš arī tāds esot, visu dzīvi kā čaulā, un romāns (tā viņš to sauca, ne dienasgrāmata) ir labāks par visiem hemingvejiem. iepriekš vienīgo reizi esot raudājis mātes bērēs. kādas 5 reizes man prasīja, kad būs turpinājums. un, ai, šis pacilā - ka liepājā kādu nepazīstamu, sirmu kungu, kura vārdu nezinu, ir aizkustinājusi lieta, kam esmu palīdzējis notikt. tie trauslie kapilāri, kas starp citu savieno dzīves. |
|
|
| 348 |
[13. Jan 2022|21:56] |
|
vēl man šķiet, ka frazeoloģismi latviski ir izmirstoša lieta. |
|
|
| 336 |
[2. Okt 2021|11:34] |
|
naktī pamodos no skaļa trokšņa - virtuvē ūdensvadā pie izlietnes pēkšņi izdilis caurums, un virtuve applūdusi. nafig? |
|
|
| 333 |
[15. Jul 2021|00:33] |
|
pieteikties studijām tīklos bija tik čakarīgi, ka jau tagad satraucos, ko darīšu, ja mani tur paņems. citās ziņās - šobrīd galīgi apnikušas dating apps. |
|
|
| 332 |
[7. Jul 2021|21:32] |
|
beša un skaistuma plūdmaiņas. jūtu, ka rudenī būšu ļoti noguris. |
|
|
| 331 |
[28. Jun 2021|22:30] |
atā, blozgu jūnij. čau, darbu jūlij. galvenais neļaut prātam klaiņot.
& d. satiks r., es viņu redzu iekš rīgas miesnieka un tindera, kuri man jau apnika. tik jocīgi domāt, ka r. kaut kur vienkārši ir un dzīvo. negribu to zināt. galvenais neļaut prātam klaiņot. |
|
|
| 329 |
[11. Jun 2021|17:10] |
|
vakar aiz noguruma nozagu filodendru. par ko gan mani padara telpaugi? |
|
|
| 321 |
[11. Mar 2021|20:46] |
|
vakar izdomāju sev suni. vēl nezinu, kā viņu sauc, bet prāts visu laiku atgriežas pie vārda "sienāzis". viņš man liek parūpēties par sevi, reizi dienā izejot no dzīvokļa. šodien veikalā ilgi skatījos uz grieztiem ziediem un nopirku sev gerberas. viņas izskatās mazliet samīcītas un skumjas, bet arī smukas. pēdējās nedēļās diezgan grūti, īpaši kopš beidzās viltus pavasaris. |
|
|
| 314 |
[23. Okt 2020|00:09] |
|
rakstīt ir tā, it kā es no ūdens mēģinātu izveidot cietu struktūru. |
|
|
| 313 |
[22. Okt 2020|21:33] |
|
tagad man jau pāris dienas ir silti radiatori. bet pirmo reizi dzīvē tik nepatīkami izjūtu apkures sezonas iestāšanos (ne tikai mājās): viss gaiss šķiet tik sauss un putekļains, un nepatīkams, jūtos kā neglītām, dzeltenām spuldzēm izgaismota, visu aizmirsta un apputējusi māla vāze kaut kādā novadpētniecības muzejā, kuru neviens neapmeklē. debesis aizmūrētas ar silikāta ķieģeļiem. nejēdzīgi daudz šķaudu un vispār zb. |
|
|
| 312 |
[17. Okt 2020|14:59] |
|
man šobrīd mugurā ir apakšveļa, bikses, getras, trīs pāri zeķu, t-krekls, biezākais džemperis, adīta jaka, cimdi un pleds. garaiņi no mutes tikpat lieli kā no tējas krūzes. baigi gribu apkuri. ietu ar kompīti uz kafenēm, ja ne tas vīruss. |
|
|
| 309 |
[22. Sep 2020|21:41] |
|
šodien es jūtos labi, un man tas patīk. |
|
|
| 305 |
[21. Aug 2020|19:43] |
|
dirsā labo dienu. pazaudēju gredzenu, ko pirms mūžības iemainīju no l., un tagad viss ir nepareizi un diezgan slikti. |
|
|
| 301 |
[22. Jun 2020|07:13] |
|
piektdien no rīta telefona ekrāns atteicās sadarboties ar maniem pirkstiem. telefons aizvien nav izlādējies, un vienīgais, kas tur aizvien strādā, ir modinātājs, kas zvana katru rītu no 7.00-11.00 un ko nav iespējams izslēgt. braucu uz rīgu satinis telefonu divās jakās, lai noslāpētu skaņu un nebesītu pārējos pasažierus. citādi ok. |
|
|
| 298 |
[31. Maijs 2020|11:04] |
|
mamma laimēja loterijā velosipēdu, atdāvināja man, un es šorīt piepumpēju riepas. vasara sākusies. <3 jau varu sataustīt, kā prāta topogrāfijā vietas, kas šķita par tālu, lai turp dotos, kļūst tuvākas. |
|
|
| 297 |
[26. Maijs 2020|20:48] |
|
izskatās, ka sajūtās medusmēnesis ar sevi beidzies. dikti kaifoju par neatkarības sajūtu un spēju izvēlēties visas lietas, justies atkarīgs tikai no sevis. un tad redzēt savas izvēles iemiesojamies, un to, kā es atspoguļojos savā vidē un dzīvoklī. bet tagad jūtu atgriežamies vilkmi pie cilvēkiem un piederības, un vajadzību vairāk runāt un dalīties. tās lietas manī nekad nav atradušās līdzsvarā. bet visi ir tik aizņemti un nopietni, un kaķe šodien saplēsa divus puķu podus, šoreiz abus ar puķēm. nezinu, cik ilgi varēšu ļauties naivai ticībai savu botānisko prieku nākotnei. gāju pa ielu un domāju, ka doma ir tāds tausteklis, kairinājums. gandrīz fizisks. tu domā par kādu sajūtu, un tad tā kļūst stiprāka tāpat kā sāpes, bakstot pušumu. |
|
|
| 296 |
[24. Maijs 2020|16:19] |
|
aizvakar sazvanījos ar l., kaimiņš mani uzaicināja pievienoties pasēdēšanai pagalmā. viņš (un es) dzēra hektoru ar limpo, atklāju, ka dārzā dzīvo ezis un uzzināju, ka kaimiņš ir jaunāks par mani, kaut gan visiem ciešā pārliecībā stāstīju, ka man apakšā dzīvo jauks pāris, kam drusku pāri trīsdesmit. runājām par droniem, baznīcu, gejiem, pirātiem un dzeju. viņš dzīvo pavisam citā informācijas un diezgan atšķirīgu uzskatu laukā, bet tik forša saruna! veselīgi tā neplānoti uzlauzt savas realitātes sienas, bet saprast, ka vienalga ir kopīgais un foršas sarunas. tas hektors ar limpo gan nav veselīgi. |
|
|