| |
[Nov. 2nd, 2009|05:50 pm] |
Jā tā padomā - pirmais vīrietis - tas ir inventārs uz mūžu.
Nevaru iedomāties kā (pie kādiem apstākļiem) viņš varētu tikt norakstīts.
Bet inventārs - tas gan - nekas vairāk. |
|
|
| |
[Sep. 7th, 2009|11:48 am] |
"Kādu dienu viņš pamodīsies un sapratīs, cik ļoti Tu viņam esi
vajadzīga,bet tajā pašā brīdī viņa pamodīsies ar to,kurš to jau sen
sapratis"
|
|
|
| |
[Dec. 11th, 2008|11:24 am] |
Varbūt, ka tas ir tukšums, bet varbūt viss ir pavisam savādāk -
Vārti ir aizvērušies un neviens vairs neuzdrošinās pie tiem klauvēt.
Aiz bijības, pret zudušās pasaules dārgumiem. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2008|05:44 pm] |
Pagātne piešķir tagadnei vērtību.
Īstie cilvēki, katrs savā īstajā brīdī.
Bet man šobrīd aiziešanas laiks.
Vienas durvis aizveram, rokā satverot nākamo durvju rokturi.
Var nevērt uzreiz. Var pabūt pa vidu un izbaudīt MIRKLI PIRMS. |
|
|
| |
[Sep. 4th, 2008|10:10 pm] |
Šovakar pie 3 mammām pēc mantām.
Ex, pats pirmais, izvadāja.
Kas pagājis pagājis.
Varam sēdēt manā dīvānā, dzert tēju, runāt, bet nē, tā draudzība vairs nav tāda.
Skumji tikai mazliet un par to, ka man tagad varēja būt ģimene. Bet būtu izpalikusi tā pieredze kas tagad.
Nē, tas nez vai būtu tā vērts.
Ir labi.
Bet vīnu es tomēr iedzeršu, lai ciešāks miegs. |
|
|
| |
[Sep. 3rd, 2008|04:57 pm] |
Mēs šodien smējāmies, runājot pa telefonu.
Es mēģināju pastāstīt kā sieviete, bet viņš gribēja dzirdēt kā vīrietis un tad mēs smējāmies, jo viņš nespēja izsekot līdzi, bet es nespēju pateikt īsi. |
|
|
| |
[Jan. 1st, 2008|02:53 am] |
Nu jau aizgājušais gads ir piepildījis daudzas sen izsapņotas vēlmes,
iemācījis vēl neapgūtas lietas un pats galvenais - pierādījis, ka
iespējams ir viss.
Lai nākamis ir turpinājums iesāktajam, ar jaunām zināšanām, jaunu pieredzi un mazliet citādu skatu uz dzīvi. |
|
|
| Par mirkļiem, atmiņām un pārmaiņām |
[Sep. 22nd, 2007|08:56 pm] |
6 gadus un 3 nedēļas atpakaļ kādā naktī, mana galva saldi snauduļoja mašīnas aizmugurējā sēdeklī sēdoša puiša klēpī. Tā bija mūsu trešā tikšanās, kurai pēc manām domām vajadzēja būt arī pēdējai, bet ne tas būtiski.
Auto priekšējos sēdekļus aizņēma brālis ar savu jauno draudzeni. Viņi dzēra alu un klusi ķiķināja.
Šodien es atkal snauduļoju kādam klēpī mašīnas aizmugurējā sēdeklī, kad priekšā sēdēja brālis ar citu jauno draudzeni, bet mana galva, mana galva snauduļoja viņa četrgadīgā puikas klēpī.
Pamodos brauciena galamērķī un aizsūtīju vārda dienas sveicienu puisim kuram toreiz, pirm gadiem snaudu klēpī. Tam pašam ar kuru nebiju domājusi tikties vairāk kā 3 reizes, bet tomēr nodzīvoju kopā 3 gadus, un tam pašam, kurš pirms pāris mēnešiem apgredzenojās, tomēr pāris īpašo gada dienu sveicienus neaizmirst atsūtīt. Tad nu es saņēmos atdot formālu nodevu par pavasarī saņemto.
Varētu tagad izteikt baigo nožēlo par to Kā cilvēki mainās, bet tas būtu muļķīgi. Katram savs ceļš. Un galu galā - es dabūju savu kāroto dzīves veidu, bet viņš - savējo.
Mirkļi vien. |
|
|