| |
[Sep. 1st, 2017|08:46 am] |
8:45
Tēvs aizvedis bērnu uz dārziņu, es esmu paēdusi brokastis, bet princese guļ!
(Nu lab, sāk knosīties). |
|
|
| |
[Jul. 22nd, 2017|11:06 am] |
Lavendera kādu laiciņu atpakaļ cibā uzdeva jautājumu, kaut ko apmēram no sērijas " ja tev 20 gadus atpakaļ būtu bijis šis dienas prāts, ko tu sev teiktu?"
Toreiz neko neiekomentēju, bet atbilde man pašai priekš sevis nesen atnāca, bezgala banāla - "atslābsti un izbaudi. Jo pienāks diena, kad rokās būs apkakājies zīdainis, no tualetes bļaus otrs (nezīdainis) - "mam, es pakakāju!", no virtuves skanēs - "kas šodien vakariņās?" un telefonā džinkstēs ziņas.
Tikai nepārprotiet - dzīve ar kakājošiem bērniem un izsalkušu dzīvesbiedru ir brīnišķīga, vienkārši tas bija tik stulbi savus brīvos gadus ciest bailēs, ka tā nekad nebūs, tā vietā, lai tos izbaudītu. |
|
|
| Visgudrais |
[Jan. 6th, 2017|01:24 pm] |
Es: man tagad mazliet jāpastrādā, lai būtu naudiņa
Olis: mam, tu joko! Tu taču zini, ka naudiņu var paņemt tajā automātā, kas naudiņu taisa! (domāts bankomāts.)
---
M: kur visas krūzes palikušas?
Olis: Tu nezini kur ir krūzes? nu tad varbūt paskaties trauku mašīnā! |
|
|
| |
[Jan. 2nd, 2017|04:31 pm] |
Tas ko es gribētu pateikt, nav vārdos noformulējams. |
|
|
| kafijas automāts |
[Dec. 27th, 2016|02:05 pm] |
Ar automātu esmu apmierināta un faktiski nenožēloju nevienu centu. (bet šis man raksturīgi - naudas žēl pirms pirkuma, kad pirkums izdarīts, vairs par to nedomāju. Biežāk nožēloju, ja esmu ietaupījusi).
nav tā, ka tagad dēļ tā verķa laime pilnīga un tik lēkā viņam apkārt un tik pļumpē tās kafijas, bet izmantots tiek un sniedz to, kas no viņa tika gaidīts.
Vispār kafija tiek dzerta drusku mazāk kā agrāk, jo pupiņās kofeīna ir jūtami vairāk kā maltajā kafijā. Man sākumā pēc 1 krūzes sirdi rāva laukā, nogriezu stiprumu zem vidējā, tagad ir ok. Draudzenei pēc mana pirkuma arī vīrs nopirka līdzīgu verķi, viņa kā kafomāns saka to pašu - 2 krūzītes un sirds pa muti laukā (kaut pirms tam viņa pa 4 krūzēm dienām varēja dzert).
Esmu atbrīvojusies arī no mūždien pierautajām piena bļodiņām, Olim kakao katru rītu taisu ar karsto tvaiku - piens pie trauka netiek pierauts un uzsildās tādā temperatūrā, lai kakao un cukurs izkustu, bet nebūtu par karstu dzeršanai uzreiz.
Bet M saka: kā es tagad pie kafijas varu tikt? :D:D |
|
|
| |
[Sep. 27th, 2016|10:31 am] |
Viss, man pienāca tas brīdis, kad paziņoju mv: gribi visu laiku kārtību, iegādājies sulaini!
Un bērnam pateicu: māte tagad gultā dzer kafiju, tiec ar sevi galā pats!
Visi tādi baigi svarīgie un man nez kāpēc jālec no biksēm (labi-no savas vietas) ārā, lai visi pārējie nezaudētu to savu svarīguma sajūtu.
Pff.
Te es sēžu, te mana kafija un neviens mani no šejienes nekustinās!
(Problēmas nav, tikai ironija). |
|
|
| Viens rīts. Pirmdienas. |
[May. 23rd, 2016|12:10 pm] |
Šorīt slapjiem matiem, M krokšiem kājās, vienā rokā bļoda ar izmazgāto veļu, otrā kule ar knaģiem, pa vēl mitru zāli, gar neprātīgi ziedošu ogu ābeli* (sakuras nosarkst un klusi dodas atpakaļ uz austrumiem), bridu dārzā veļu kārt.
Saule griež acīs, putni čivina un es karu savu puišu drēbes uz šņores starp divām ābelēm.
* ogu ābeles izskatās šādi: http://www.jaunberzi.lv/images/aktualitates/img_013_zoom.jpg |
|
|
| |
[Mar. 21st, 2016|09:48 am] |
No rīta Olis, promejot iedod man buču, un uzsauc tēvam: a tu mammai buču neiedevi, vakariņas nedabūsi! |
|
|
| |
[Mar. 17th, 2016|07:03 pm] |
M: Kāpēc man ir tik grūta dzīve?
Es: Tev ir grūta dzīve? man ar tevi ir grūta.
Ienāk Olis: man arī katru dienu ir grūta dzīve.
Mēs: no kā tad tev ir grūta?
Olis: es katru dienu viskautko daudz daru un tad vakarā man ir grūti. |
|
|
| |
[Jan. 20th, 2016|07:41 pm] |
Tik neaprakstāms besis šodien.
Un tik milzīgs tukšums mājā, kad bērns pie omes.
It kā jau var mierīgāk pastrādāt, bet tas tukšums, kad kaut kā dzirkstoša pietrūkst. |
|
|
| ēdamlietas - garlaicīgi. |
[Oct. 11th, 2015|05:29 pm] |
Es esmu bezgala priecīga katru (reto) reizi, kad pagatavoju kaut ko pēc receptēm (jā, agrāk tas bija bieži, tagad tiiik reti).
Un vēl esmu priecīga, ka beidzot, pamazām sāku saldēt gatavos ēdienu. Citādi jau pamazām sākām iestigt pusfabrikātos.
Ā, un dienas prieks - es tak pērngad sūdzējos, ka nevaru nekur atrast eko kartupeļus, a šodien saņēmos vietējā tirdziņā tantukam uzjautāt "vai jūs nezinat tie dārzeņu audzētāji ļoti visu ķīmiķo?" un viņa man atbild, ka paši tak visu audzējot un nekas netiekot ķīmiķots vispār, jo "viss tak tāpat aug!" (es esmu radusi, ka tirgū parasti ir tikai tirgotāji, kuri pašu audzētāju pat īsti nezin). Tāpēc man tagad ir savs eko dārzeņu pārdevējs turklāt par lētāku cenu kā Rimi ne_eko. Juhū!
Vēl briestu Hereford liellopam un lēnvāres katlam.
Varbūt, kad beidzot sakārtošu savu iepirkšanās un pārtikas kvalitātes jautājumu, arī iekāriens gatavot atgriezīsies. |
|
|
| |
[Sep. 28th, 2015|12:21 pm] |
Aukstajos un drēgnajos vakaros ir tik labi atnākt ar ģimeni siltās mājās.
Gribas uzšūt kaut ko siltu. |
|
|
| |
[Aug. 25th, 2015|10:39 am] |
Šis augusts ir labs.
Gribas arī skaistu rudeni.
Bet neesmu atradusi veidu kā apstāties un pabūt.
Izstaigāju skaistu purva taku, bet 5 km neatrodu/neizdomāju iespēju pabūt un izbaudīt.
Ir skaistu bilžu virtene galvā, bet nav viena laimīga stopkadra.
Un tas neesošais stopkadrs mani vajā. No vietas uz vietu.
Kāpēc šķiet, ka, lai izbaudītu ir jāapstājas? (patiesībā jāapguļas un jāpaskatās debesīs. Vai uz otru, to, kurš blakus.) |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2015|09:24 pm] |
Dzīve šobrīd ir skaists aplis.
Darbs, hobijs, bērns, attiecības, ģimene, atpūta, nākotnes plāni - viss griežas vienā skaistā noslēgtā aplī. Nav ko izraut gabaliņus un izlikt te. |
|
|
