|
May. 5th, 2008|10:21 pm |
Man pēc atgriešanās vienmēr pārņem tāda baisās bezcerības sajūta. Visa tā negatīvā informācija, nospiedošās smagnējās attiecības starp cilvēkiem, bet pēc nedēļas atkal āda kļūst biezāka.
Atceros, ziemā atbraucu no swedenes, ieeju rimčikā un pētu papriku. Paprika uzlikta diezgan aukstu, paņemu pāris.. blakus maza tantīte trinās, stiepj roku uz augšu, bet nevar papriku aizsniegt. Noceļu viņai kadas trīs un ejam katra savās gaitās.
Jau ārā aiz veikala durvīm viņa mani panāk un stiepj roku ar mazu šokolādīti. Sasodīts, par ko? Viņai asaras acīs (un tāds pateicības teksts par labu sirdi utt..) Paņemu to šokolādi, bet jūtu ka man pašai tūlīt būs brēciens. Kas te notiek?
Nuja, aizrāvos, piedod. |
|