Tūlīt celšos, darba diena beidzas :P

Nopietnāk-dzīvoju tālāk. Bet ir jāizsāp, lai turpinātu. Tas nenozīmē, ka jānoslīgst sērās, bet kaut kur iekšā viņas tāpat ir un kādu laiku vēl būs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man jau vārds "jāizsāp" uzdzen riebumu.. pietiekami esmu pieturējies pie šās domas lai vilktu garāku šo striķi.. pie dirsas to. Ir jādzīvo tālāk.. un es arī to daru.. ja ne ar ko citu, tad vismaz ar pilnīgu iegrimšanu darbos, kas atņem man PILNĪGI visus spēkus, kas iespējams nodarbinātu manu prātu citā sfērā.. un labi, ka tā var..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Moš, vienkārši jādzīvo, nemēģinot saspringt, jeb drīzāk, iemācoties nesaspringt, par lietām, kuras nav no tevis viena atkarīgas.

Kāds, reiz teica: Nesaspringsti par to, ko tu nespēj mainīt, bet aizmirsti par to.

Ar lietām ko nespēj mainīt ir jāsaprot tādas lietas, kuras nav atkarīga no tevis, teiksim - vai līst lietus.

Kaut gan atkal, gribas man teikt - nav nekā, ko nevarētu mainīt.. Vajag tikai laiku un vēlēšanos.

(Reply to this) (Parent)