| |
[May. 12th, 2007|01:12 am] |
Es vakar/aizvakar neuzrakstīju par to kā satiku Kādu. Par to kā tas cilvēks reiz ar vārdu varēja padarīt mani laimīgu vai emocionāli salauzt. Kaislībām ir liela vara. Par laimi - sekundāra.
Buča uz vaiga, pusdienu piedāvājums, kāds gabaliņš kopā līdz darbam, lietišķs rokas spiediens un "Lai Tev foršs pavasaris!", "Tev arī!" un viss. Vairs nekā nav. Tikai pārdomas par to, kā viss mainās. Kā kaut kas tik nozīmīgs var kļūt tik ļoti vienaldzīgs. |
| |
