Es ar esmu katoliete (oficiàli, ne pēc pārliecības) un uz grēksūdzēm mani spieda iet laikam no 10 gadu vecuma. Tāpēc tās šķiet jo īpaši smieklīgas- nu kādi greki var but 10 gadigam bērnam. Es katru reizi teicu, ka neesmu iznesusi miskasti.
Bet, protams, katram savs veids kā ar sevi sadzīvot. Un nav starbība vai tas ir ar baznicas, draugu vai psihoterapeita palīdzību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

redzi, man šķiet, ka ir ļoti liela atšķirība starp skaitīšanos konfesijā un reliģijas izdzīvošanu ikdienā, kad aiziet ne tikai uz svētkiem, jo tā vajag un precas baznīcā jo tā smukāk, bet ikdienā ievēro arī tos neērtos principus. un starp spiestu grēksūdzi 'jo tā vajag' un iešanu pie grēksūdzes jo tā ir iekšēja nepieciešamība atšķirība ir ļoti liela. doma tām desmitgadnieku grēksūdzēm droši vien ir 'iemācīties izmeklēt sirdsapziņu' u.tml. bet nu es nedomāju, ka kas tāds ir baigi vajadzīgs. jo ir jau arī atšķirības kaut vai dažādu valstu ietvaros: LV uz grēksūdzi baigi spiež, īpaši pirms svētkiem un konsakrētām personām, kamēr man paziņa seminārists stāstīja, ka kādu laiku studējot Vācijā un Lielbritānijā viņam gandrīz vai bija to reizi nedēļā vai kā nu viņiem ir pieņemts, speciāli jāmeklē kur grēksūdzēties, jo nu vismaz tajā vietā Vācijā kur viņš bija, normāli bija pie grēksūdzes iet 2x gadā. lajiem pilnīgi pietika ar vienu reizi un tas viss nezaudējot iespēju iet pie komūnijas

(Reply to this) (Parent)