| |
[Mar. 31st, 2006|04:51 pm] |
| [ | mood |
| | nez.. | ] |
| [ | music |
| | SWH | ] |
Cilvēks ir kā tāds mazs pārsteigums. Vairāk vai mazāk smuki, dārgi, rūpīgi iesaiņota dāvaniņa. Komplicēta. Izzināma. Iepazīstama. Tad-varbūt iemīlama, varbūt vienaldzīga, varbūt nīstama. Kādā konkrētā "plauktiņā" ieliekama. Attiecīgi patērējama. Saudzējama vai ignorējama.
Bet ir tādi, kuri iekāro tikai iesaiņojumu. Iedomājoties, iztēlojoties, izfantazējot, kas aiz tā varētu būt, bet neuzdrošinoties, nevēloties atvērt, izsaiņot. Baudot tikai vizuāli. Varbūt reizēm tā arī labāk. Reizēm iesaiņojums ir daudz skaistāks, pievilcīgāks par pašu pārsteigumu. Galu galā dāvanas arī mēdz būt nepiemērotas. Reizēm pat žēl, ka esam saplosijuši skaisto iesaiņojumu, lai pārliecinātos par dāvanas nepiemērotību.
Bet neriskējot, mēs varam neiegūt, neiepazīt kaut ko sev tik ļoti vajadzīgu, nepieciešamu. Kaut ko, kas ir radīts tieši mums. |
|
|
| |
[Mar. 31st, 2006|04:53 pm] |
| [ | mood |
| | domās par Martini | ] |
Lietus skumjo skaistumu bojā cilvēki ar saplīsušiem lietussargiem. |
|
|
| |
[Mar. 31st, 2006|11:18 pm] |
sasodīti ierobežoti mēs esam pat tajā mazumiņā, kurā gribētos domāt, ka esam spējīgi izdarīt izvēles paši |
|
|
| |
[Mar. 31st, 2006|11:28 pm] |
| [ | music |
| | Aura Luna-Ay Luna Que Reluzes | ] |
Neatceros
lai kā censtos neatceros..,
kad pēdējo reiz jutu sevi kā vienu veselumu
Kā cilvēku...
Tikai milzīgs lomu kopums
juceklis
It kā kāds no manis prasītu iekļauties kaut kādās kategorijās
Un es izliekos, ka esmu
Nožēlojama
Tikai cilvēks,
kaut pāris minūtes justies tikai kā cilvēkam |
|
|
| |
[Mar. 31st, 2006|11:36 pm] |
| [ | music |
| | Aura Luna-Ay Luna Que Reluzes | ] |
No sīkiem gabaliņiem salipināta personība
Kāds atradīs, nejauši aizskars smalko pavedienu
pavilks par stipru
un viss sabirs
krāsainu lomu kaudzīte paliks pāri
un sarkana zābaciņa smailais papēdis gruvešu kaudzē kā ironisks apliecinājums
galvenajai lomai.. |
|
|