Bet ja nopietni, mani nemulsina kāpostu salāti ar plovu un ķīseli (laikam tāpēc, ka es ciest nevaru kefīru, mani no tā vien rauj uz augšu) un es nevaru iedomāties, kā no šāda salikuma varētu rasties gastrīts (pārspīlēt vajag ar mēru, dāmas...). Bet nu rasoļņiks trīsgadniekiem! Ja es uz Miķeļdienu tirdziņu atnestu sālītus gurķus, mani taču pašu apēstu!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gastrīts jau vispār rodas no nerviem, ne no pārtikas :)

Bet mans stāsts vairāk tieši par to, ka nekas nav mainījies tajās skolas ēdnīcās. Pasaule iet uz priekšu, bet skolas ēdiens paliek tāds pats.

Kaut kādu laiku atpakaļ lasīju interviju ar padomju laiku skolas pavāri. Spilgti atceros viņas teikumu, ka viņi zupās likuši cūku taukus - paciņām gāzuši iekšā, jo nolikumā tā bijis noteikts. Toreiz galvenais nebija ēst veselīgi, bet gan, lai padomju bērni izsaktās "veselīgi" nobaroti.

Man ir sajūta, ka viņiem joprojām ir nolikums un nevienu neuztrauc kā tas tiek pildīts. ja jābūt zupai, tad zupa būs vienalga kāda, ja jābūt salātiem, tad salāti būs vienalga ar ko samiksēti.

Jā, mana sāpe nav par detaļām, bet par iestāvējušos attieksmi kurā nekas nemainās.

(Reply to this) (Parent)