| |
[Mar. 3rd, 2015|12:31 pm] |
mani ļoti priecē, ka mani absolūti nekustina visu cepšanās par abortiem un parādniekiem.
Ceru, ka tas liecina par to, ka esmu tikusi skaidrībā pati ar savu nostāju un galvenais - pati sevi.
Ir stāsti, kurus negribas stāstīt. Jo negribas diskutēt.
Nu tā sajūta, kad esi paņēmis savu dzīvi rokās, apzinājis vismaz mazu kripatu no savām problēmām un galvenais apzinājis, ka Tev nevajag citu viedokli šobrīd.
Un tad, kad vajadzēs, tad es pati zināšu, KA vajag un kur to palūgt.
Es esmu ļoti lielās krustcelēs. Pati ar sevi un savu dzīvi. Un ir labi, ka visā tajā beidzot varu būt mierā un nemest īlenus uz visām pusēm, cenšoties atbrīvoties no durekļa sevī.
Šis ir ļoti dīvains posms dzīvē. Kad jāizdara lielās izvēles. kuras pārgriezīs visas nākotnes takas.
Un man šķiet, ka tas būs skaisti. lai arī kurā virzienā aizvedīs. |
| |
